Par dāvanām
Un bieži dzirdu cilvēkus sakām: man nepatīk mans darbs, man apnikuši mani pienākumi, gribu darīt kaut ko citu, rutīna ir tā, kas smacē un spārnus lauž ; brīvība – tas nozīmējot atļauties darīt to, ko vēlas ; tās esot katra tiesības nodarboties ar to, kas patīk un gūt gandarījumu no tā.

Bet mīļā draudze! Es teikšu jums līdzību par to 11-gadīgo puiku, kurš savā dzimšanas dienā pieprasa dārgu dāvanu no saviem vecākiem – daudzpikseļu digitālo fotoaparātu vai vismaz stiķējamu spēļu dzelzceļu, kaut nekad nav izrādījis interesi un neatlaidību knibināties ar smalkām detaļām, ne rādījis spēju vērot, saskatīt un attēlot. Jūs esat kā tas puišelis, kam acis spīd pēc greznības un apbrīna rotaļbiedru acīs, kaut ar kāroto nedaudz parotaļāsities, lai tas drīzi vien apniktu. Jo patiesībā nemaz nezināt, ko gribat un nezināt, vai tiešām gribat to, ko gribētu, un nezināt, vai tas jums maz ir vajadzīgs un derīgs jums.

Bet ziniet, brīvība ir nopelnāma un nebūt ne smagi. Kā mīloši un gudri vecāki savam bērnam dāvās otas un krāsas, kad redzēs viņa pacietīgos un pieticīgos zīmējumus zīmulī, tāpat arī jūsu patiesās vēlmes būs tās, kuru ceļš uz piepildīšanu sāksies sīkiem solīšiem, nenovēršoties no mērķa. Nav jāpaliek bezatbildīgam, nav jāgaida mantojums vai vinnests loterijā, vai pensija, vai bērni izaugam, lai tad nu rakstītu lielapjoma romānu, uzņemtu pilnmetrāžas filmu, nospēlētu klavierkoncertu vai rīkotu personālizstādi. Esiet radoši un radiet ik brīdi! Radiet prieku sev apkārt, rūpējaties ar izdomu, ja jūsos mīt misijas apziņa un palīdzēt spēja. Veltiet sevi ik brīdi sev svarīgajam, lai kur jūs būtu! Un jūs paši nemanot būsit tapuši par to, kas alkstat būt. Un tad arī tas tiks novērtēts, uzticot jums līdzekļus jūsu “lielajam sapnim”.

Tik atcerieties, savu sapni īstenībā vērst ir divkārša atbildība un tā ir tā patiesā brīvība... Brīvība ir alga un aizdevums reizē. Brīvību nevar kā dāvanu iegūt, jo patiesi vērtīgs ir tikai tas, kas paša pelnīts.

Un viņi saka: “Bet dzīvē tās dārgākās dāvanas parasti saņem tie, kuriem tās nemaz nav vajadzīgas. Jo topot dots tiem, kuriem jau tāpat viss ir.”
Es teikšu tā – šī priekšrocība ir tikai uz īsu mirkli, jo viņi pat neapzinās, cik tā viņiem ļaunu dara. Nepelnītas dāvanas izčūkst tukšā viltus greznībā, atstājot badā saņēmēju kā senās Frīģijas valdnieku Midu, kam zeltā pārvērtās viss, kam pieskāries. Neskaudiet, bet ziniet, ka dāvanas jau ir jūsos.