starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2006-09-05 11:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:the La's - Looking Glass

Baltiem diegiem
nekad neesmu sapratis, kā var noteikt, kur beidzas upe un sākas jūra; kur iemesli un cēloņi ir manī un kur apkārtējos; kur apstākļus nosaku pats, kur tie nosaka manu rīcību. Kādai jābūt motivācijas koncentrācijai asinīs, lai to varētu uzskatīt par esošu, kaut nepietiekamu? Un kam, pie joda, ir vajadzīgas šādas formālas atskaites? Prasītāju – Atbildētāju attiecībās?

Taisnošos tiesā. Piešujiet, ja varat.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]saint
2006-09-05 12:01 (saite)
Formālās atskaites ir nepieciešamas, lai vēlāk formāli varētu piesieties, jeb tieši pretēji, attaisnoties par neizdarītiem darbiem. Viņas ir noderīgas, bet to saprot tikai brīdī, kad ir ziepe. Ja ziepes nav, tad liekas, ka atskaites rakstīšana ir bezjēdzīgs pasākums.

A par cēloņiem, iemesliem un noteikšanu, tas ir tāds jauks apstākļu komplekss, kuru aptverot, kas gan ir salīdzinoši sarežģīts pasākums, var sākt manipulēt ar savu un citu motivāciju.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2006-09-05 13:22 (saite)
nu re, ierēdņa likums: dari ko darīdams, atstāj pēdas ..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?