starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2006-07-03 10:27:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:dongojas: bigmouth strikes again

реформу нет!
Dīvaina sajūta tagad noejot uz kādu publisku ēdināšanas / dzirdināšanas / atpūtas / izklaides vietu. Tas diskomforts ir pazemojošs. Tā it kā darītu kaut ko nepiedienīgu, par ko būtu jākaunas. Tā, it kā vēlme uzsmēķēt būtu tik perversa, ka to rūpīgi jāslēpj. Tikai meklēt solidaritātes zīmes, kādu simbolu, kādu nodevīgu žestu no līdzīgi cietošā bēdubrāļa / māsas. Sapratne ar viņu kā ar svešumā satiktu tautieti / zemļaku, ar kuru dzimtenē nekad nebūtu nekā kopīga, bet tagad it tāda tuvība. Tik līdzjūtīgi uzsmaidīt, sazvērnieciski piemiegt ar aci. Sajūta ir kā izraidītajam, izstumtajam. Pagaidām tas vēl nav izsaucis spīta sajūtu, ir tikai mulss apjukums.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dienasgramata
2006-07-03 10:34 (saite)
gluži otrādi - tagad šī vēlme vairs netiek slēpta, bet gan iznesta uz ielas! Es agrāk nemaz nezināju, ka noplukušajā mājiņā, kurai braucu garām ar velozipēdu, ir krodziņš, kurā viskarstākajā diennakts stundā ir pilns ar iedzerošiem cilvēkiem. Tagad es to zinu, jo viņi stāv uz trotuāra un pīpē, bet es netieku garām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2006-07-03 10:37 (saite)
tas ir pikets, demonstrācija. Mūsu praids! Vakar rīkojos tāpat, mēs bijām pieci, kas viens otru nenodod. Mēs nosprostojām satiksmi, uzvedāmies izaicinoši. Tā ir mūsu protesta forma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?