starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2018-12-23 00:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kādu rītu tu paņēmi maisu sev
Tas bija gadā 1970. vai '69. Universitātes fizmatu un ķīmiķu fakultātes studenti atgriezās no ūdenstūrisma sacensībām. Autobusā tika dziedāts - tautasdziesmas, studentu dziesmas, šlāgeri, arī Zilais Lakatiņš starp citiem lipīgiem meldiņiem valša ritmā. Nākošajā dienā pie fakultātes dekāna tika izsaukts ūdenstūristu grupas vadītājs uz paskaidrojumiem un viņš tika informēts, ka tiek izslēgts no universitātes. Uz dekanātu pa vienam tika izsaukti arī visi pārējie studenti, kas bija ūdenstūrisma mačos, visiem bija jāraksta paskaidrojumi par pretvalstisko dziesmu dziedāšanu. Katrs tika brīdināts par iespējamām sekam, ja slēps valsts ienaidniekus - atskaitīšana, attiecīgs ieraksts biogrāfijā, niecīgas nākotnes profesionālās izredzes. Lai glābtu savu biedru, čomu, aizrautīgu laivotāju un entuziastisku organizatoru, studenti bija vienojušies teikt, ka grupas vadītājs nemaz tur neesot bijis, viņš esot bijis laukos pie vecākiem tikmēr kartupeļus stādījis. Vēlāk viņš esot atjaunots studentu matrikulā. Pēc tam nelielās grupiņās esot pārspriests, kurš no kursabiedriem varētu būt bijis ziņotājs nosūdzētājs. Aizdomās tika turēts puisis no mūsu skolas, kaimiņš no blakusielas, vēlāk viena viņa meita gāja klasi zem manis, bet otra - manas māsas klasē. Es to ģimeni pazinu, mana mamma - kopš savas bērnības.

Piecdesmit gadus vēlāk publicē "čekas maisu" saturu. Tur atrodams ūdenstūristu grupas vadītāja vārds. Tā, kurš tika izslēgts no universitātes par pretvalstiskas grupas pieļaušanu un vēlāk atjaunots studentijā


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]starro
2018-12-26 08:31 (saite)
Jāmēģina iztēloties tā laikmeta gars, gan sociāli psiholoģiskais klimats, gan kultūra, gan abas paralēlās informācijas telpas - oficiālā vēlamo izdomājumu un čukstu pasaule ar iztēlotiem piedomājumiem.
Sistēmas vara balstījās mīta par čekas garo roku dzīvīgumu. Lai apliecinātos, pa retam vajadzēja kādu paraugprāvu. Bet jauniešiem allaž gribējies būt politiski izaicinošiem, nekaitīgi dumpīgiem, politkorekto robežu balansētājiem. Nodziedāt bītlus vai zilo lakatiņu - tā bija riskanta pārgalvība kā tagad ar baloniņu apkrāsot svaigu mājas fasādi - vieniem sodāms huligānisms, otriem apbrīnojama varonība.

Bet konkrētā epizodē provokācijai neticu, bet gan mirkļa struktūrai. Sūdzambībele varēja arī nebūt nekādās struktūrās, bet vienkārši dirsālīdējs. Savukārt to varēja izmantot lai pieradinātu čali ar influencera īpašībām

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]telefontubbie
2018-12-26 09:42 (saite)
Dziesmas bij dumpīgums,arī garāki mati, kas it kā bija "slaistu" vai to pašu kapitālistisko pūstošo rietumu mūziķu atdarināšana.
Kaut kad lasīju vienas skolotājas dienasgrāmatu, kur datēts Soviet laiks, tiesa gan astoņdesmitie gadi, bet tur tā indīgā gaisotne un piesardzīgums cilvēku savstarpējās attiecībās labi jūtams un papildus neapmierinātība ar sadzīves apstākļiem, laikmets tāds bij. http://www.madris.lv/?&s=1279537606&act=a&id=182
un vēl random ceļu būvētāja-inženiera dzīves un darba epizodes un vēl visādas dokumentālās grāmatas, Ata Klimoviča ievāktos cilvēkstāstus un tā tālāk, ļoti interesants tas viss. Bardaks pamatīgs,dzeršana,dubultie standarti.

Jā, arī kaut vai līdējs varēja būt. Visiem vajadzēja gadījuma sakarus, lai kaut ko sarunātu, meklēt labumu deficīta apstākļos. Sviestaina dzīvošana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?