Jāmēģina iztēloties tā laikmeta gars, gan sociāli psiholoģiskais klimats, gan kultūra, gan abas paralēlās informācijas telpas - oficiālā vēlamo izdomājumu un čukstu pasaule ar iztēlotiem piedomājumiem.
Sistēmas vara balstījās mīta par čekas garo roku dzīvīgumu. Lai apliecinātos, pa retam vajadzēja kādu paraugprāvu. Bet jauniešiem allaž gribējies būt politiski izaicinošiem, nekaitīgi dumpīgiem, politkorekto robežu balansētājiem. Nodziedāt bītlus vai zilo lakatiņu - tā bija riskanta pārgalvība kā tagad ar baloniņu apkrāsot svaigu mājas fasādi - vieniem sodāms huligānisms, otriem apbrīnojama varonība.

Bet konkrētā epizodē provokācijai neticu, bet gan mirkļa struktūrai. Sūdzambībele varēja arī nebūt nekādās struktūrās, bet vienkārši dirsālīdējs. Savukārt to varēja izmantot lai pieradinātu čali ar influencera īpašībām