neadekvāti, neadekvātāk, visneatdekvātāk
ir reizes, kad tā jūtīgāk un saasinātāk reaģē uz ikdienišķām pieredzēm, ar tendenciozu tendenci selektīvāk fokusējies uz parastiem notikumiem, piemēram, personīgi uzrunā nejaušā kinofilmā redzētais. parastā ikdienā noskatītos to filmu - jā, nu normāla, bet nekas sevišķs, nekas tāds ko paturēt prātā, kur nu vēl par ko īpaši jūsmot. pilnīgi savādāk, caur ļoti personīgām emocijām vērtē, ja paša dzīvē notiek dzīve, ko labāk izdzīvotu tikai kā līdzpārdzīvojumu ekrānā redzamajam. labi, tas ir vispārzināmais. taču kā ir iespējams dabūt tādai filmai oskaru? tiešām vairums žūrijas ir tobrīd nenormālā emocionālā stāvoklī?

http://dullais.sapnis.com/2012/05/15/Asghar-Farhadi-A-Separation

te var noskatīties visu: www.youtube.com/watch?v=fo9QikM-Vh0