Zvejnieku dzīves ainiņas
Ērika vecāko brāli jeb Garozu, kā vīri viņu aiz muguras dēvē, vakarnakt aizrāva uz slimnīcu, uz Ventspili. Palika slikti ar sirdi. Tas no negausības, vīri sprieda. Pa nakti jūrā vējš iegriezās no ziemeļrietumiem, ar brāzmām ap 17 m/s , tieši tā kā laikapstākļu prognozēs solīts. Taču Garoza neklausījās vīru runās un vakarā ielika tīklus. Kādus piecus, sešus. Pa nakti šim tapa skaidrs, ka tie visi aizies jūriņā. Un katrs tīkls maksā ap lati pieci seši.

Tēvam gan pietika prāta laikus pateikt pietiek. Vilinājums jau bija, pa dienu rāms dienvidvējš, tāda lašu straume. Taču tagad jūra piedzīta pilna kokiem no pārplūdušajām upēm, tīkls pilns ar zariem, baļķēniem un pat kadiķi ar visām saknēm. Kārtīgs malkas loms. Kailē nu tik laukā tos piņķeru piņķerus. Tomēr viena menca un spainis bušu lomā gan.

Svaiga cepta menca bija lieliska. Tikai butes šādā lietainā laikā grūti labi nožāvēt.