Pornogrāfija
Tagad ikreiz saraujos, kad dzirdu kādu dāmu sakām „fuuj”. Jo īpaši, ja tam seko izteiksmīga novaikstīšanās „vee”. Ikkatrā sadzīves situācijā, kā pārspīlētas attieksmes paušana par jebkuru viņām netīkamu parādību, lietu. Vai nu tas būtu neparasts ēdiens, filma, anekdote, atgadījums. Nu jebkas, kas bez fantāzijas un iztēles atraisīšanas pats par sevi nav aizspriedumu priekšmets vai kādā veidā pretdabīgs. Tajos brīžos man iztēlē acu priekšā uznirst tā meitene no internetā sagrābstīta amatiervideo, kurā vulgāri naturālistiski un nepieklājīgi attēlots dzimumakts( ). Mani satrieca tas aizkustinoši nesamākslotais dabiskums, ar kādu viņa izgāja no lomas gan, kad aizvēra acis, kamēr iekarsusi ļāvās, gan beigās, kad acīm ciet viņa taustījās pēc kaut kā, ar ko noslaucīt seju – muti, acis, lai sadūšotos tās atvērt, pirms apjēgt - apmierinājumā pasmaidīt, vai riebumā un pazemojumā novērsties. Un mani sašāva tā pretrunīgā, neviennozīmīgā reakcija – bez uzspēles, vienaldzīga cinisma, bet ar patiesu, atklātu smaidu lūpu kaktiņos, vaigu bedrītēs un acīs izteikt, ka notiekošais ir pretīgs, nepieņemams un aizvainojošs.