aituvīrs ([info]sodienliist) rakstīja,
@ 2024-12-17 20:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Daži jautājumi, kas iešāvās prātā
Redzot pēdējā laika diskusiju par vienkāršo valodu vai kā nu viņu tur sauc, kā arī totāli absurdu postu par Kanādas skolas bibliotēku, kas izmet "neiekļaujošas" grāmatas, aizdomājos. Vai mākslai būtu jābūt "iekļaujošai"? Vai mākslinieks uzdevumam/pienākumam būtu jābūt reprezentēt visas sabiedrības grupas? Un ja pieņemam, ka, teiksim, kino un seriāli ir māksla, vai būtu jāupurē vēsturiskā precizitāte, lomās ieliekot konkrētā laika posmā principā neiespējama izskata varoni? Man šķiet, ka mums būtu jāspēj runāt par šīm lietām objektīvi, bet kas gan mūsdienās vispār ir objektīvi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sodienliist
2024-12-17 23:59 (saite)
Manuprāt, tas, ka mūsdienās, it kā demokrātiskā vidē, ir cenzūra, ir sviests pats par sevi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2024-12-19 13:51 (saite)
Jā, šo es vispār nesaprotu. Varbūt demokrātija vairs nav iespējama mūsdienās uz kādu laiku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ulvs
2024-12-25 17:14 (saite)
Vadoties no antīko un arī modernāku filozofu apsvērumiem par civilizāciju, tā ir nolemta mūžīgi iet cauri vairākiem cikliem. Cikli (hronoloģiski);

Anarhija: Sabiedrība bez centralizētas varas, kur valda haoss un nestabilitāte. Varas avots: vardarbība, pakļaušana.

Monarhija: Izveidojas spēcīga centralizēta vara, kas nodrošina kārtību un stabilitāti. Varas avots: dievišķais mandāts.

Feodālisms: Varas decentralizācija, sabiedrība sadalīta feodālos īpašumos. Varas avots: lielo zemes īpašnieku kopums, materiālo resursu kontrole.

Demokrātija: Varas nodošana tautas rokās, politiskā līdztiesība. Varas avots: tauta un trīs pilāru valsts varas sistēma (likumdevējs, izpildvara, tiesu vara).

Despotisms: Demokrātijas "visatļautības" ietvaros briest ariven morāli vājāki cilvēki, kuri, attālinoties no "smagās morāli un fiziski norūdošās dzīves", kļūst arvien nihlisitsikāki un neieinteresētāki jautājumos, kas saistīti ar valsti, tāpēc demokrātija lēnām pārtop par despotismu-autoritārismu (labs piemērs ir pēc-20gs. Krievija). Tas var notikt ātri - pēc apvērsuma. Vai arī lēnām noārdot demokrātiskās vērtības iedzīvinošos likumus vai to normas.

Despots kaut kad tiek gāzts, taču revolūcija ir plaša, visaptveroša un iznīcinoša. Un civilizācija atkal nonaķ anarhijas stāvoklī. Iztēlojies variantu, kur civilizācija vislaik iet cauri šim ciklam, katru reizi to noslēdzot ar visaptverošu un 98% dzīvību iznīcinošu atomkaru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?