Snorke ([info]snorke) rakstīja,
@ 2012-11-10 15:22:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
soriit mums bija nukleaaraas trauksmes meeginajums, lidz ar to riitu noniikaam ar koleegaam ieslodziiti eedniica pljaapaajot, radas paardomas

daudzi mani draugi un koleegi un tuvi cilveeki: ir atstaajusi bernu/-s kadam: labakajaa gadijumaa beerna otram vecaakam citaa valstii, bet arii gadas, ka vecmaaminjai vai radu dzimtai, viens gadijums, ka valsts iestadee atstaaja

man ir taads pretruniigas juutas:

1) taa ir vinju dziive, ne man baazt degunu, ne man spriest (bet gribas, jau, protams), viniem visiem ir LOTI LABI iemesli, kaapec taa VAJADZEJA
2) bet es tomer ne visai saprotu cilvekus, nu tomer - TAVS berns, bet tu vinu neredzi, jo esi izveeleejies ko citu, kas tev ir svariigaaks
3) un veel - man pat drusku skauz - redz, cilveks ir atrazojies, piepildijis sito jomu, neviens vinam nevar paarmest, ka vo, kakjus un sunjus audzee,,, bet tai pat laikaa var dziivot pilnu kruuti, cepuri kuldams, karjeru biidiidams, piedzivojumus virpinaadams, miilas deekas ieviesdams un maajaas naktiis nebuudams

un varbuut tas viis ir pat loti normaali, varbut berns pec gadiem teiks: jaa, maate bija prom, maate dzivoja citur, maatei bija svarigakas lietas, bet tas bija loti ok, es to gauzi labi sapratu - maate ir indiviids ar pasrealizeesanaas tieksmeem


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]de
2010-11-10 18:41 (saite)
man liekas, es drusku nojaušu, kas tevi uz pārdomām paprovocējis, un te tev būs mazliet vairāk par to pašu.
pirmkārt, es neesmu lielā sajūsmā par to, kā mums tas viss ir. nav nedz viegli, nedz nesāpīgi. dīvainā kārtā tas sākās ar to, ka prom devās bērniņš, nevis es: viņš no latvijas pārvācās pie otra senča uz lielhercogisti, jo skola tur likās labāka par rīgas standartskolu, vismaz pirmajās klasēs. (nupat tā īsti vairs nevelk bērniņam līdzi; vēl viens iemesls, kāpēc es mēģināšu kaut ko visā dispozīcijā mainīt.) kamēr biju eiropā ar lēto reisu iespējām, stabili dzīvoju ar vienu kāju rīgā, ar otru hercogistē: ik pēc 3 nedēļām centos 2 nodzīvot pie viņiem.
otrkārt, un man tā ir aksioma: līdzautora tiesības ganīt atvasi ir tādas pašas kā manējās. līdzautors gana laimīgs un mēreni skumst par maniem nākotnes nodomiem, taču teica, ka visnotaļ tos ciena un atbalstīs.
kā es šo savu gadījumu redzu: te māte-reizi-2 mēnešos īsti nav ģenerāllīnija, drīzāk pielāgošanās mirkļa struktūrai. mirklis mainīsies, un viss atkal būs citādi.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?