soriit mums bija nukleaaraas trauksmes meeginajums, lidz ar to riitu noniikaam ar koleegaam ieslodziiti eedniica pljaapaajot, radas paardomas

daudzi mani draugi un koleegi un tuvi cilveeki: ir atstaajusi bernu/-s kadam: labakajaa gadijumaa beerna otram vecaakam citaa valstii, bet arii gadas, ka vecmaaminjai vai radu dzimtai, viens gadijums, ka valsts iestadee atstaaja

man ir taads pretruniigas juutas:

1) taa ir vinju dziive, ne man baazt degunu, ne man spriest (bet gribas, jau, protams), viniem visiem ir LOTI LABI iemesli, kaapec taa VAJADZEJA
2) bet es tomer ne visai saprotu cilvekus, nu tomer - TAVS berns, bet tu vinu neredzi, jo esi izveeleejies ko citu, kas tev ir svariigaaks
3) un veel - man pat drusku skauz - redz, cilveks ir atrazojies, piepildijis sito jomu, neviens vinam nevar paarmest, ka vo, kakjus un sunjus audzee,,, bet tai pat laikaa var dziivot pilnu kruuti, cepuri kuldams, karjeru biidiidams, piedzivojumus virpinaadams, miilas deekas ieviesdams un maajaas naktiis nebuudams

un varbuut tas viis ir pat loti normaali, varbut berns pec gadiem teiks: jaa, maate bija prom, maate dzivoja citur, maatei bija svarigakas lietas, bet tas bija loti ok, es to gauzi labi sapratu - maate ir indiviids ar pasrealizeesanaas tieksmeem