Snorke (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} snorke) rakstīja,@ 2011-03-27 14:51:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
speciāli kihelkonnai :)
Kā es 1x apjautu, ka mans bērns ir pilnīgi citāds kā es: šis gadījums atspoguļo visu drāmu :)
Bērnudārzā tiek organizēts dziedāšanas konkurss, mans bērns (5 gadi) ir jaunpienācējs un pavisam ne dziedātājs, nu vārdusakot, nojaušu nepatikšanas: uztrauksies pirms uzstāšanās, pārdzīvos, gribēs pirmo vietu, visi dabūs dāvaniņas, bērns ne, šņukstēs utt (nu kā es bērnībā, ja) Pie tam audzinātajas tur sacēlušas lielu ambrāžu, nu tur dziemsu iestudējumi, pucēšanās, balvas utt
Izvedu pārrunas, nu ka stulbi uztraukties un gribēt pirmajam utt,
bērns uz mani skatās kā uz jukušu un saka: nu tik stulba es neesmu, veļas pulveri neēdu (nu tas vecs joks, bērnībā es vislaik viņai māciju, ka nav jāed veļaspulvers, jālec pa logu utt uz ko viņa līdzjūtīgi grozīja galvu, ka tik stulba neesmu)
Konkurss: sēžu satraukusies ne pa jokam. Bērns nodzied, droši un labi, uztraukums nulle. žūriju paņem vairāk ar šarmu, ne pareizību. Dabū 2. vietu, burvīgu balvu, pie kam nepiešķir tam nekādu nozīmi, tusē ar draudzenēm. mājās ejot jau visa ambrāža piemirsta, aak, dāvana, kur viņa ir?
bet konkursā - pilnīgi man sirds sažņaudzas, nu ķipa es: resna tūļīga meitenīte, vārdā Rūta, līdz nāvei satraukusies, nošļukušās zeķēs, no satraukuma nevar padziedāt, protams, nekādu balvu nedabū, vispār neko nedabū, kautgan tur praktiski visiem kauko piešķir (nu 3 pirmās vietas un tad par jautrību, možumu, skaistu tērpu, centību vai ko tur vēl), stūrītī raud, pie tam jau nu neviens ar viņu īpaši nedraudzējas un māte atnāk un izsaka neiejūtīgas piezīmes
Ar Elīzu mēģinu runāt, ka citiem nemaz tik labi negāja, bet viņa tā īsti nemaz nav ievērojusi Rūtas pārdzīvojumus, un arī viņus saknē neizprot: par ko uztraucās ? nu tas tak ir tik stulbi ! par ko raudāja ? kaukādu sūda dāvanu nedabūja ? nu tas tak ir tik stulbi !
Nu jautājusm: no kā ceļas šīs kardināli dažādās attieksmes ? ģenētika vai audzināšana ?
un vai Elīzai būtu jāsaprot un jāpalīdz Rūtai ? (jo šādi gadījumi tā teikt turpinās)
kā viņai izskaidrot, kā jūtas Rūta ?
nutur Valentīna dienā viņa dabū 3 rozes, vēl tur dāvanas, apsveikumus un ko vēl ne
rozes milzu iepakojumos, viena noveļas uz Džūlijas galda, skolotāja ienāk: vai Džūlij, kāda tev skaista roze !
Džūlija : tās visas Elīzas
nu un Džūlija ir tāda varen resna un nelaimīga meitenme, kurai rozes nedāvina
es gribētu, lai Elīza vismaz saprot, kā jūtas Rūta un Džūlija, lai IEJŪTAS, lai palīdz !
bet kā ?
Kā es 1x apjautu, ka mans bērns ir pilnīgi citāds kā es: šis gadījums atspoguļo visu drāmu :)
Bērnudārzā tiek organizēts dziedāšanas konkurss, mans bērns (5 gadi) ir jaunpienācējs un pavisam ne dziedātājs, nu vārdusakot, nojaušu nepatikšanas: uztrauksies pirms uzstāšanās, pārdzīvos, gribēs pirmo vietu, visi dabūs dāvaniņas, bērns ne, šņukstēs utt (nu kā es bērnībā, ja) Pie tam audzinātajas tur sacēlušas lielu ambrāžu, nu tur dziemsu iestudējumi, pucēšanās, balvas utt
Izvedu pārrunas, nu ka stulbi uztraukties un gribēt pirmajam utt,
bērns uz mani skatās kā uz jukušu un saka: nu tik stulba es neesmu, veļas pulveri neēdu (nu tas vecs joks, bērnībā es vislaik viņai māciju, ka nav jāed veļaspulvers, jālec pa logu utt uz ko viņa līdzjūtīgi grozīja galvu, ka tik stulba neesmu)
Konkurss: sēžu satraukusies ne pa jokam. Bērns nodzied, droši un labi, uztraukums nulle. žūriju paņem vairāk ar šarmu, ne pareizību. Dabū 2. vietu, burvīgu balvu, pie kam nepiešķir tam nekādu nozīmi, tusē ar draudzenēm. mājās ejot jau visa ambrāža piemirsta, aak, dāvana, kur viņa ir?
bet konkursā - pilnīgi man sirds sažņaudzas, nu ķipa es: resna tūļīga meitenīte, vārdā Rūta, līdz nāvei satraukusies, nošļukušās zeķēs, no satraukuma nevar padziedāt, protams, nekādu balvu nedabū, vispār neko nedabū, kautgan tur praktiski visiem kauko piešķir (nu 3 pirmās vietas un tad par jautrību, možumu, skaistu tērpu, centību vai ko tur vēl), stūrītī raud, pie tam jau nu neviens ar viņu īpaši nedraudzējas un māte atnāk un izsaka neiejūtīgas piezīmes
Ar Elīzu mēģinu runāt, ka citiem nemaz tik labi negāja, bet viņa tā īsti nemaz nav ievērojusi Rūtas pārdzīvojumus, un arī viņus saknē neizprot: par ko uztraucās ? nu tas tak ir tik stulbi ! par ko raudāja ? kaukādu sūda dāvanu nedabūja ? nu tas tak ir tik stulbi !
Nu jautājusm: no kā ceļas šīs kardināli dažādās attieksmes ? ģenētika vai audzināšana ?
un vai Elīzai būtu jāsaprot un jāpalīdz Rūtai ? (jo šādi gadījumi tā teikt turpinās)
kā viņai izskaidrot, kā jūtas Rūta ?
nutur Valentīna dienā viņa dabū 3 rozes, vēl tur dāvanas, apsveikumus un ko vēl ne
rozes milzu iepakojumos, viena noveļas uz Džūlijas galda, skolotāja ienāk: vai Džūlij, kāda tev skaista roze !
Džūlija : tās visas Elīzas
nu un Džūlija ir tāda varen resna un nelaimīga meitenme, kurai rozes nedāvina
es gribētu, lai Elīza vismaz saprot, kā jūtas Rūta un Džūlija, lai IEJŪTAS, lai palīdz !
bet kā ?
