jā, un man ir pilnīgi reāla izjūta: VAIRS NEKAD
vairs nekad es nebūšu laimīga
vairs nekad es nelidošu kāda rokās
vairs nekad nebūšu mīloiša un mīlēta
tagad tikai darbs, pienākums un draudzība
es tā kā mēģinu ieskaidrot sev, ka - tā jau ir bijis, no tā nemirst
bet VAIRS NEKAD
un - tipiski ! - tas ko es redzu spogulī ir tik ahūni neglīts objekts, ka ķemmēju matus pagriezusi kreiso plecu