jā, un man ir pilnīgi reāla izjūta: VAIRS NEKAD

vairs nekad es nebūšu laimīga
vairs nekad es nelidošu kāda rokās
vairs nekad nebūšu mīloiša un mīlēta
tagad tikai darbs, pienākums un draudzība


es tā kā mēģinu ieskaidrot sev, ka - tā jau ir bijis, no tā nemirst
bet VAIRS NEKAD

un - tipiski ! - tas ko es redzu spogulī ir tik ahūni neglīts objekts, ka ķemmēju matus pagriezusi kreiso plecu