Sviesta Ciba |

Snorke (

snorke) rakstīja,
@ 2008-10-17 10:38:00

Izlasīju 2005. gada ūdeņu pārskatu, gribas raudāt, palika slikti, rokas trīc !

ne par ūdeņ u kvalitāti, bet par

"Savukārt 55 % no apskatītajiem Lielupes apgabala ūdensobjektiem uzrādīja sliktu vai pat ļoti sliktu ekoloģisko kvalitāti. Kvalitātes prasībām atbilst tikai 17 % Lielupes baseina ūdensobjektu"
"visi 17 monitorētie ūdensobjekti atbilst karpu dzimtas zivju kvalitātes prasībām, bet 4 no tiem neatbilst lašu dzimtas zivju kvalitātes prasībām (18.att.)"
"Kopumā Lielupes upju sateces baseinā atrodas 38 % no visiem 2005.gadā monitorētiem Latvijas ūdensobjektiem, kas neatbilst kvalitātes prasībām"

atkal mēs esam atpakaļ kā padomju laikos - ka paņem kaukādas "normas", mehāniski un automātiski salīdzina un uzraksta, cik % atbilst, cik % neatbilst,, kas ir aboslūts marasms !

un viss, ko es iedibināju un ieviesu - loģiks, ekoloģisks vērtējums, salīdzinot ar bakgraund leveliem - nu tas ir viss nebūtībā !

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

antuanete
2006-10-17 11:51 (saite)

Tātad ekologi šai gadījumā ir nohaltūrējuši?
Regulas vairāk tika piesauktas tādā ziņā, ka ir jābūt kādam tiesiskam pamatam ūdeņu aizsardzībā. Pašlaik Latvijā ir zināmas grūtības - lai tiešām panāktu, ka aizsardzības pasākumi ir saistoši, individuāli apsaimniekošanas plāni jātaisa par MK noteikumiem, savukārt, tam arī kaut kāds pamatojums jārod, kam labi varētu kalpot Eiropas direktīvas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snorke 2006-10-17 11:55 (saite)
	nav nekādu ekologu, ir daži cilvēki ar zemām algām, kas kauko ātri uzraksta :( (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mamuts 2006-10-17 11:57 (saite)
	Bingo! un tādi ir visur... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	antuanete 2006-10-17 12:03 (saite)
	Mamutam taisnība, tādi ir visur. Un sačakarēt šādi var dajebko :/ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

snorke
2006-10-17 11:59 (saite)

eu ūdens struktūrdirektīva ir ideāls pamats - ideja ir ka katram ūdeņu tipam (tips varētu būt mezotrofi ezeri, whatsever, ko valsts uzkata par vajadzīgu izdalīt kā tipu) - nosaka references apstākļus un uz tiem balstītus ekoloģiskos kvalitātes mērķus (ko apstiprina kā likumu)

strap citu, L. Urtānes kantoris strādāja pie šo klasifikāciju izstrādes, par rezultārtu neizteikšos

tā kā viņai nu nebūtu jāželojas pašai par sava kantora darba rezultātiem !

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antuanete 2006-10-17 12:03 (saite)
	Kuru klasifikāciju īsti - to, kur ņem vērā krāsainību, cietību un caurspīdīgumu vai ko tur? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snorke 2006-10-17 12:04 (saite)
	kas tas par semināru "Divas dienas biju seminārā Limbažu rajonā" ? vai būs kaukas vēl ? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antuanete 2006-10-17 12:07 (saite)
	Tas bija TAIEX seminārs par WFD, šoreiz par ezeriem. Laikam vairāk nebūs, varbūt tikai viens, jo principā tā bija pirmsiestāšanās nauda. Semināri gan bija diezgan apmeklēti, gan par upēm, gan ezeriem - gan pašvaldību cilvēki, gan plānošanas speciālisti u.c. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snorke 2006-10-17 12:10 (saite)
	baisi bēdīgi, ka es nezināju :) būtu aizbraukusi ar svaigajiem ezeru interkalibrāciajs rezultātiem :) Vai nevari man atsūtīt programmu utt ? un apsolīt informēt, ja kaukas tāds notiks turpmāk ? canyon_lv@yahoo.com (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antuanete 2006-10-17 12:37 (saite)
	Aizsūtīju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

snorke
2006-10-17 12:08 (saite)

Ir 2 lietas:
1) TIPOLOĢIJA - kur ezerus iedala pēc dabiskiem faktoriem - kā dziļums, lielums, ūdens cietība, krāsainība - šie faktori nemainās cilvēka darbības ietekmē ("rupji runājot")
2) KLASIFIKĀCIJA - augsta, laba, vidēja kvalitāte, ko nosaka antropgēnaā sietekmes pakāpe - to mēra ar hlorofilu, caurredzamībību, fosforu utt

KATRAM ezeru tipam jānosaka sava klasifikācijas skala, jo - sekli ezeri nav tādi kā dziļi, mīkstūdens ezeru reakcija uz piēsārņojumu būs atšķirīga no cietūdens utt

Cilvēki parasti ļoti jauc šīs 2 lietas !

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mamuts 2006-10-17 12:14 (saite)
	YESSSS! un veselai kaudzei Latvijas zinātnieku būs darbs uz vairākiem gadu desmitiem! ģeniāli... ;)) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mamuts 2006-10-17 12:03 (saite)
	Piemēram, sākotnēji mezotrofam ezeram cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā kļūstot eitrofam vai distrofam, pieņem likumdošanas aktus, lai šo procesu palēninātu vai pat pagrieztu atpakaļ? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antuanete
2006-10-17 12:05 (saite)

Par to seminārā tika diskutēts - ka jā, ir gadījumi, kad labāk ir šos procesus palēnināt. Jo dabiski tie būtu notikuši simtiem gadu laikā, kamēr, pāris gadus iegāžot ezerā notekūdeņus un uzceļot krastā cūku fermu, eitrofikācija notiek ārkārtīgi strauji. Ja uzskata, ka šis ezers ir vērtīgs bioloģiskajai daudzveidībai un/vai rekreācijai, tad šāds akts būtu nepieciešams (citādi - nafig tad pļaut niedres Burtniekā un Papē, lai aug ciet un miers).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mamuts 2006-10-17 12:11 (saite)
	WO! a kompensācijas no kuras ķešas maksāsim??? :P (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antuanete 2006-10-17 12:28 (saite)
	Par ko kompensācijas? Par to, ka cilvēki nelaiž savus mēslus ezerā, bet sakārto notekūdeņu attīrīšanu? atvainojos, tās ir pašsaprotamas lietas. Nerunājot par to, ka notekūdeņu sakārtošana notiek ar struktūrfondu līdzekļiem, tāpat kā lauksaimniecības modernizācija. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mamuts
2006-10-17 12:41 (saite)

Nu, tik elementāras lietas jau patiesi pats saimnieks saprot - kur tad pats peldēsies vasarā?
Es biju domājis cita veida pasākumus, piemēram:
Niedru pļāvējiem par darbu, ja viņi niedres neizmanto, piemēram, jumtiem;
Graudu audzētājiem par minerālmēslu neizmantošanu un citāda veida ražošanas sašaurināšanu - ganāmpulku samazināšanu, beztakritumu tehnoloģijau ieviešanu utt.; ja vēl lietas notiek kā seminārā par upes pērlenēm, tad vispār man kļūst skaidrs - ja es redzu savā upītē kaut kādus aizdomīgus gliemežus, man labāk būtu tos ar steigu iznīcināt/pārvietot/izbarot vistām, lai tikai vides sargi tos draņķus neatrod un nepasludina manu zemi par dabas liegumu. ;)) ciniski un loģiski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antuanete
2006-10-17 12:45 (saite)

Tās "visu aizliegt", kā jau es teicu, ir radikāļu viedoklis. Ja vides aizsardzības sistēma ir sakārtota un diferencēta, tad tik tiešām ir maz vietu, kurās nedrīkst darīt neko.
Niedru pļāvejus algo ĪADT administrācija. Papē viņi tīri labi ieviesuši - ir daudzi, kas niedres vāc ziemā, to ļauj par brīvu un tās tiek tirgotas jumtiem. Par to viņiem vasarā jāizpļauj un jāizvāc kāds gabals atbilstoši metodikai, kas samazina organisko vielu daudzumu. Burtniekā mēs tikai kā joku apspriedām, ka par kilogramu nozvejoto zivju vajadzētu kādus metrus ar niedrēm izpļaut, bet tas arī varētu būt variants - gūstot labumu no teritorijas, kaut ko dot arī pretī.
Lauksaimniecības restrukturizāciju tak pamatā no Eiropas fondiem apmaksā, ne? vai arī, ĪADT gadījumā, no tās budžeta vai piesaistītajiem projektu līdzekļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mamuts 2006-10-17 12:55 (saite)
	Jā gan, apmaksā. Tikai naudas nepietiks vēl ilgi... pate atceries, pa TV rādīja to traci, kad cilvēki vairākas diennaktis rindā stāvēja, lai iesniegtu projektu pieteikumus uz ES līdzekļiem? Bet vides sargi prasa visu sakārtot tūlīt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: