Sviesta Ciba |

Snorke (

snorke) rakstīja,
@ 2017-09-16 14:05:00

maaans rakstiins onlainaa! maaaans rakstins onlainaa !
tu cilveks nemies ar mailiem un tabulaam, un tad sis mails!! (negaidiju tik aatri)
(it kaa aatri parskatiju, nekadu baiso kluudu nav)

We are pleased to inform you that the final version of your article with full bibliographic details is now available online.

http://authors.elsevier.com/sd/article/S1462901114001622

es nezinu, vai jus kads varat iedomaaties sitaas puules, sitaas puules !!!! neeeenormaalaaas puules sito publiceet bija !

tagad nezinu, bet nu, nebuusu kautra, sutisu visiem !

isa vesture:
- 2 zurnaali atteica (viens aatri, viens peec 2 menesiem)
- pec tam 2 x paarakstiju, pievienojot 3 lidzautorus
- un beigas par katru vardu striidoties !!!
- beigaas slepus deleteeju dazas rindkopas, par kuraam nekaadi nevarejam vienoties (cerot, ka nepamaniis)
- beigas vairs nevareju lasit to rakstu, jo - ja parak daudz lasa vienu un to pasu, vardi zaudee jeegu
- 2x editoriem maksaju (no savas kabatas) par english labosanu
- kopumaa viss process bija 1 gads un 9 menesi !

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

comtesse
2014-09-16 16:51 (saite)

sasniegumi - skaisti! apsveicami! utt...
palasījos un man kā klaidonim no malas, protams, neko nesaprotot par tēmu - uzradās citplanētieša jautājums - vai Eiropa cenšas novērtēt vai mans "labi" ir tāds pats kā Tavs "labi", vai tie ir salīdzināmi un izsaka vienu un to pašu?
Un no tā izrietoši - priekš kam mums jāsalīdzina apelsīni ar bumbieriem, ja tie pēc noklusējuma ir atšķirīgi? ko mums tas dod?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	snorke 2014-09-16 16:54 (saite)
	jaa, ja cilveks gul reanimaacijaa un vinam laiz sisteemaa asinis, tad tavam labi un manam labi (ka taas ir "labas" asinis, ko liet) buutu lielaas linijas jasakriit, ari tad ja tavas asinis ir no francijas, bet manas no zanzibaaras (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	comtesse 2014-09-16 17:05 (saite)
	asinis = ok, bet ko dod tas, ka mēs zinām, ka Spānis savu ezeru apzīmējis ar labi; ja Latvis savu ezeru apzīmēs ar labi (kas tā arī), bet pēc būtības tie ezeri nav salīdzināmi - jo viņos dažādas faunas/floras uc mikrokosmosi. ko mums tas dod = apziņu, ka labi ir labi un ka slikti ir slikti? so what? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snorke 2014-09-16 17:08 (saite)
	ir dazadas pieejas, kaa so nesalidzinamibu paarvareet :) par to iisi rakstis sadalja Benchmark standardization :) ja interese nopietna, varu daudz par to veestiit :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	comtesse 2014-09-16 17:52 (saite)
	paldies par piedāvājumu, bet jautājums bija cits. ko mums dod, ka mēs zinām, ka jāņa labi = anniņas labi. ko tas dod ezeram? ko anniņai, ko jānim (atskaitot to, ka abi tagad ZINA, ka runā par vienu un to pašu) un mums - citplanētiešiem, kas nemēra ezeru/upi un pļavu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

loti vienkarsoti tas ir taa:

snorke
2014-09-16 18:14 (saite)

mums ir ezers - puse valstii A, puse valstii B. valsts A pasaka, ka ezers ir labas kvalitates un nekads menedzments nav vajadzigs. valsts B pasaka, ka ezers ir slikts un vajadzigs samazinat biogenu iepludi par 1000 t gadaa, tam vajdzigs 50 000 euro ieguldijums. ka Tu doma,cik sekmigs bus sads menedzments, ja ezers ir viens, bet no vienas puses vinu piesarnos, bet no otras puses meginas aizsargaat ? ja viena valsts ieguldis lidzeklus (attirisanas iekartas, l/s uzlabosana utt), bet otra ne - tam ir arii economiskas sekas

ok, Lielupes baseins - LV un LT sadarbiba ! ja LT sagazis ieksaa fosforu un slapekli, uzskatot, ka upe ir gana laba, LV vairs daudz ne nevares nomenedzet - vini vienkarsi dabus as kvalitates upi un rezultata piesarnotu Rigas lici !

nemaz nerunajot par realiem gadijumiem, kad valsts, kas ir upes augstecee vienkarsi visu udeni iepumpee sev un valsts upes lejtecee var skatities uz sausu gultni !!!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	snorke 2014-09-16 18:19 (saite)
	tiem, ka nemeera ezerus - tu gan spanija, gan igaunija gribi redzet udenjus laba kvalitate, peldinat bernus taa, lai nebutu diarejas un alergijas un staigaat gar upi, kas nesmird - taa visa dziljaa doma ir nodrosinaat udenjus labaa kvalitaatee visa eiropaa :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

comtesse
2014-09-17 09:23 (saite)

ā! nu re! šis man patīk! tad jau vēl vērtīgāk, ja izdevās jums tur kko saprast, kā turpināt (man no raksta, protams, ka ne)

zinātniekiem jomā jau tas tāpat skaidrs, ja? tāpēc nevienā zinātniskā rakstā nevar saprast to dziļo domu, kas apakšā? - bet tas nav uzbrauciens. droši vien tā vienkārši ir zin.rakstu rakstīšanas likumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snorke 2014-09-17 11:14 (saite)
	to promote restoration and ensure the ecological sustainability of aquatic resources- tas ir pirmais teikums (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	snorke 2014-09-16 17:02 (saite)
	man loti loti patika, ka tu momenta auztveeri raksta domu un raksta problemaatiku! tas nozime - esmu labi uzrakstijusi!!! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

comtesse
2014-09-16 17:07 (saite)

:) vai liecina par manām īpašajām spējām uztvert :D

ok - es nesaku, ka Tu neesi labi rakstījusi. es tikai gribu saprast, kāpēc mums 3 gadus (vai vairāk) jāņemas ar ezeru ķīmisko (vai bioloģisko) sastāvu, lai iegūtu saj;utu - mans labi ir/nav tavs labi.
īpaši, ja secinājums (viens no) = jāvienkāršo indoviduālās novērtēšanas metodoloģijas (vai kā viņas tur pareizi)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snorke 2014-09-16 17:11 (saite)
	tapec, ak mums no kosmosa neviens nav atsutijis instrukciju manuaali "jums bus petit ezerus sitaa un nekaa citaadi" !!! viens mera to, otrs sito, vienam ir labi, otram nav ! es vadu procesu, kur mes sis izpratnes salidzinam un harmonizejam :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	comtesse 2014-09-16 17:40 (saite)
	ok! man kļūst interesanti, kāpēc zinātne, kurā teorētiski taču daudz kas ir standartizēts, ne (?), kko pēta atšķirīgi? respektīvi - kāpēc viens mēra to, bet otrs citu? kāpēc abi neizmēra vienu un to pašu dažādās tilpnēs; vai - viens izmēra vienu visās; otrs citu visās? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

snorke
2014-09-16 18:06 (saite)

Politiskaa atbilde butu: subsidiarity princips - kas ir pamataa ES vides politikai (padomju savienibaa toc merija vienu un to pasu)
Zinatniska atbilde butu: iedomajies seklu ezeru un dzilu ezeru. Dzilam ezeram svarigi merit citas lietas kaa seklam! Seklam bus loti svarigi makrofitu aizauguma pakaape, bet dzilaa ezeraa augi ir mazaak svarigi. Talak, ieodmajies, lielu upi un mazu strauju upi. Atkal meera dazadas lietas ar dazadam metodeem. Veel talaak - ir udenji, kas paklauti acidifikacijai, ir -kas eitrofikacijai, vai morfologiskama modifikacijam (upes, kas ir parrakti kaa graaviji, ezeri ar lielaam udens limenja svarstiibam utt) - dazadas organizsmu grupas dazadi reagee uz dazadiem ietekmes veidiem. Tas ir tapat ka vienam cilvekam svarigi merit holesterinu, otram - asins recesanu, tresam - testosterone.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

comtesse
2014-09-17 09:28 (saite)

nu labi. bet tos visus tak var sagrupēt un mērīt visos dziļajos to, kas svarīgs dziļajiem (bet vienādi); straujajiem, kas struajajiem un vēl citās atbilstošās kategorijās - jo dziļš ne vienmēr ir tikai dziļš utt...

droši vien, ka katrai tilpnei būs savs - natural or good stāvoklis, ko raksturos konkrēta, tieši šai tilpnei raksturīga kopa ar rādītājiem. un izejot no tās natural or good normas tad var katram piekārt birku - good vai not so good un tā cauri visai Eiropai. anyway - vai tad nesanāk case to case?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snorke 2014-09-17 10:54 (saite)
	Eiropaa ir 28 valstis un katraa ir savas merisanas tradicijas, tehnikas utt. ja kadu dienu kads pateiktu: tagad visiem vajg merit to un taa, ne citadi, izceltos liela neapmierinatiba ! Arii butu diezgan gruti atrast tos idealos raadiitajus ! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: