Snorke ([info]snorke) rakstīja,
@ 2017-09-16 14:05:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
maaans rakstiins onlainaa! maaaans rakstins onlainaa !
tu cilveks nemies ar mailiem un tabulaam, un tad sis mails!! (negaidiju tik aatri)
(it kaa aatri parskatiju, nekadu baiso kluudu nav)


We are pleased to inform you that the final version of your article with full bibliographic details is now available online.

http://authors.elsevier.com/sd/article/S1462901114001622

es nezinu, vai jus kads varat iedomaaties sitaas puules, sitaas puules !!!! neeeenormaalaaas puules sito publiceet bija !

tagad nezinu, bet nu, nebuusu kautra, sutisu visiem !

isa vesture:
- 2 zurnaali atteica (viens aatri, viens peec 2 menesiem)
- pec tam 2 x paarakstiju, pievienojot 3 lidzautorus
- un beigas par katru vardu striidoties !!!
- beigaas slepus deleteeju dazas rindkopas, par kuraam nekaadi nevarejam vienoties (cerot, ka nepamaniis)
- beigas vairs nevareju lasit to rakstu, jo - ja parak daudz lasa vienu un to pasu, vardi zaudee jeegu
- 2x editoriem maksaju (no savas kabatas) par english labosanu
- kopumaa viss process bija 1 gads un 9 menesi !

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]comtesse
2014-09-16 17:40 (saite)
ok!
man kļūst interesanti, kāpēc zinātne, kurā teorētiski taču daudz kas ir standartizēts, ne (?), kko pēta atšķirīgi? respektīvi - kāpēc viens mēra to, bet otrs citu? kāpēc abi neizmēra vienu un to pašu dažādās tilpnēs; vai - viens izmēra vienu visās; otrs citu visās?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2014-09-16 18:06 (saite)
Politiskaa atbilde butu: subsidiarity princips - kas ir pamataa ES vides politikai (padomju savienibaa toc merija vienu un to pasu)
Zinatniska atbilde butu: iedomajies seklu ezeru un dzilu ezeru. Dzilam ezeram svarigi merit citas lietas kaa seklam! Seklam bus loti svarigi makrofitu aizauguma pakaape, bet dzilaa ezeraa augi ir mazaak svarigi. Talak, ieodmajies, lielu upi un mazu strauju upi. Atkal meera dazadas lietas ar dazadam metodeem. Veel talaak - ir udenji, kas paklauti acidifikacijai, ir -kas eitrofikacijai, vai morfologiskama modifikacijam (upes, kas ir parrakti kaa graaviji, ezeri ar lielaam udens limenja svarstiibam utt) - dazadas organizsmu grupas dazadi reagee uz dazadiem ietekmes veidiem. Tas ir tapat ka vienam cilvekam svarigi merit holesterinu, otram - asins recesanu, tresam - testosterone.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]comtesse
2014-09-17 09:28 (saite)
nu labi. bet tos visus tak var sagrupēt un mērīt visos dziļajos to, kas svarīgs dziļajiem (bet vienādi); straujajiem, kas struajajiem un vēl citās atbilstošās kategorijās - jo dziļš ne vienmēr ir tikai dziļš utt...

droši vien, ka katrai tilpnei būs savs - natural or good stāvoklis, ko raksturos konkrēta, tieši šai tilpnei raksturīga kopa ar rādītājiem. un izejot no tās natural or good normas tad var katram piekārt birku - good vai not so good un tā cauri visai Eiropai. anyway - vai tad nesanāk case to case?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2014-09-17 10:54 (saite)
Eiropaa ir 28 valstis un katraa ir savas merisanas tradicijas, tehnikas utt. ja kadu dienu kads pateiktu: tagad visiem vajg merit to un taa, ne citadi, izceltos liela neapmierinatiba ! Arii butu diezgan gruti atrast tos idealos raadiitajus !

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?