visi ļoti grib būt normāli, ne tikai nedefinēdami normalitāti, bet arī implicīti laizīdami savu atšķirību. bet nu komōn, pārmainot konstelācijas psihē, taču var gadīties, ka, kļūdami laimīgi un apmierināti, būsiet citi un, iespējams, garlaicīgāki cilvēki ar garlaicīgākām domām. ja drusku apiet ar līkumu "ciešanu glorificēšanai" (var, starp citu, runāt arī par "ciešanu pārvarēšanu", un daži vēl joprojām domā, ka tas nozīmē atbrīvošanos no ciešanām), tad tas taču liekas loģiski, ka, uzlūkojot psihi kā sistēmu, pārslēgšanās vienā apgabalā nozīmēs pārslēgšanos arī pārējos. tā ka nez, izvēlē starp būšanu laimīgam/apmierinātam un interesantam dažkārt tiešām tertium non datur.