sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2018-06-03 16:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pagājušnedēļas Lidijas Deivisas lasījumos, kur arī piedalījos, ne tikai klausījos, es teicu (aptuveni), ka, pirmkārt, sižets viņas tekstos nav svarīgs--svarīgas ir domas, mentālie procesi, kas ir galvenie stāsta virzītājspēki, no kuriem kā galveno identificēju vēlmi saprast pasauli. Otrkārt, ka viņas stāstos bieži vien nav konvencionāla naratīva. Kāds cits no lasītājiem to papildināja, ka arī viņam arī tā licies - un ja jau viņas stāsti (bieži vien) nekur nenonāk, arī viņš var justies brīvāk, rakstot savējos. Lasījumā kā šīs autores iedvesmotu tekstu izlasīju kādu vecu cibas ierakstu, un arī tajā nekas daudz nenotika, tā virzītājspēks arī bija vēlme saprast.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2018-06-03 23:02 (saite)
1) Fair enough, tas gan
2) Paliek atklāts jautājums, ko vispār šādos gadījumos rakstīt. Imitēt, riskējot to padarīt par bezpersonisku derivātu? Piedāvāt jebkādu jaundarbu, pat nemēģinot tiekties uz kādu līdzību?

Nav jau nekāda lielā vilšanās vai sašutums. Centrā tomēr bija Deivisa, pārējais - piedeva. Ja kādam pēc tam radās vēlme viņu palasīt, pasākums atzīstams par izdevušos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2018-06-03 23:54 (saite)
Jep!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?