Pagājušnedēļas Lidijas Deivisas lasījumos, kur arī piedalījos, ne tikai klausījos, es teicu (aptuveni), ka, pirmkārt, sižets viņas tekstos nav svarīgs--svarīgas ir domas, mentālie procesi, kas ir galvenie stāsta virzītājspēki, no kuriem kā galveno identificēju vēlmi saprast pasauli. Otrkārt, ka viņas stāstos bieži vien nav konvencionāla naratīva. Kāds cits no lasītājiem to papildināja, ka arī viņam arī tā licies - un ja jau viņas stāsti (bieži vien) nekur nenonāk, arī viņš var justies brīvāk, rakstot savējos. Lasījumā kā šīs autores iedvesmotu tekstu izlasīju kādu vecu cibas ierakstu, un arī tajā nekas daudz nenotika, tā virzītājspēks arī bija vēlme saprast.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: