1) Fair enough, tas gan
2) Paliek atklāts jautājums, ko vispār šādos gadījumos rakstīt. Imitēt, riskējot to padarīt par bezpersonisku derivātu? Piedāvāt jebkādu jaundarbu, pat nemēģinot tiekties uz kādu līdzību?

Nav jau nekāda lielā vilšanās vai sašutums. Centrā tomēr bija Deivisa, pārējais - piedeva. Ja kādam pēc tam radās vēlme viņu palasīt, pasākums atzīstams par izdevušos.