sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2017-07-11 15:09:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kāpēc vārdi (precīzāk, to izteikšana) rada vainas apziņu?

teorijas:
a) tie nav izteikti ar cēlu mērķi;
b) tie attiecas uz pasauli, kas, tiklīdz vārdi ir izteikti, jau ir mainījusies, tātad ir melīgi;
c) visas vēlmes ir sliktas, un kas tu tāds esi, lai mēģinātu mainīt pasauli ar vārdiem, tik vien kā blāviem spokiem;
d) radot "viltus noslēgumu, beigas", tie izraisa gara apjukumu (mišima);

risinājumi:
a) nerunāt;
b) runāt vārdus, kas attiecas uz vārdiem nevis pasauli;
c) ?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]methodrone
2017-07-11 15:18 (saite)
es piemeeram vispaar peedeejaa laikaa juutos taa, ka es nezinu ko ar vaardiem iesaakt. it kaa vaardi buutu kaut kaada obsolete grabazha, ko es neesaaju liidzi un ik pa laikam flashoju ceriibaa kaut ko izdariit, lai kaut ko panaaktu, nezinot ko. rezultaats, protams, ir apkaunojoshs. visu laiku sajuuta, ka gribas darboties dziljaakaa liimenii beyond words, bet ei tu sazini.

tava analiize ir meerkjii un miiliiga.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-11 15:43 (saite)
jāā, es arī domāju par un ceru uz beyond words. bet kur tas īsti ir?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]methodrone
2017-07-13 00:01 (saite)
varbuut vaina nav vaardos bet gan cilveekos. varbuut vainas apzinja ir taads empaatijas paveids pret vaardu uzklausiitaaju. ja vaardus izsaka tukshumaa, vai rodas vainas apzinja? piemeeram, rakstot dzeju.. es domaaju, ja runaajot cilveeki speetu atljauties tik paradoksaalu manieri kaa dzejaa, tad viss buutu tik redzams un izskaidrots, ka vainas sajuutai buutu maz liidz necik vietas. man shkjiet sakot vaardus, biezhi pietruukst pretruniigu sajuutu liidzaaspastaaveeshanas demonstreejums - cilveekam pienaakas teikt kaut ko vienu, un peec tam tas nav zoliidi to uzreiz apshaubiit, diivaini papildinaat un pateikt preteejo, vai veel kaut ko tresho nesaistiitu. bet tad sanaak meloshana, faktu izlaishana, nepasaciishana. kameer dzejaa uzrakstot shiis divas, triis vai vairaakas paradoksaalas, vai preteejas, instances reizee, tas visu paraada - konfliktu, likumsakariibas, ceelumu, ceeluma truukumu, melus, patiesiibu, un tas viss kopaa ir skaisti.

bet no otras puses man tomeer shkjiet teju aizraujoshi, ka vaardi tomeer ir tik potenti. es arii vispaar njemu atpakalj un nesaku vairs, ka vaardi ir grabazhas. man shkjiet, ka vispaar jebkursh viens vaards masiivi ietekmee visas 'beyond words' sfeeras, gan tieshaa veidaa, gan lasot starp vaardiem arii neizteiktaas lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2017-07-13 00:57 (saite)
jā, piekrītu. tieši domāju par dzeju ('vārdiem, kas attiecas uz citiem vārdiem', bet tā ir nepilnīga definīcija, of course). laikam 'beyond words' var tā ļoti rupji, lai neteiktu necienīgi nodefinēt kā to, kas nāk pirms un pēc vārdiem :D

klau, piedod, bet tu manu dzēsto kom. saņēmi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]methodrone
2017-07-13 15:19 (saite)
jaa

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sintetika
2017-07-11 20:53 (saite)
man b un d problēma ļoti izteikta. tāpēc ikdienā rodu glābiņu absurdā un paradoksos. dvēselei der klusums.

(Atbildēt uz šo)


[info]sirualsirual
2017-11-22 23:29 (saite)
taapeec ka vaardi ir vardarbiigi, tu, losi

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?