kāpēc vārdi (precīzāk, to izteikšana) rada vainas apziņu?

teorijas:
a) tie nav izteikti ar cēlu mērķi;
b) tie attiecas uz pasauli, kas, tiklīdz vārdi ir izteikti, jau ir mainījusies, tātad ir melīgi;
c) visas vēlmes ir sliktas, un kas tu tāds esi, lai mēģinātu mainīt pasauli ar vārdiem, tik vien kā blāviem spokiem;
d) radot "viltus noslēgumu, beigas", tie izraisa gara apjukumu (mišima);

risinājumi:
a) nerunāt;
b) runāt vārdus, kas attiecas uz vārdiem nevis pasauli;
c) ?