sirdnA

Garšas kārpu un ožas receptoru vēstis.

Nesenā pagātnē tika pagaršots Wild Turkey 81 burbons. Es jau neesmu pirmo reizi ar vardi zemūdenē, burbonu esmu ostījis. Pa druskai sāku atšķirt burbonus no šmurboniem, ļurboniem un citām šmigām.

Skaitlis 81 nozīmē apgriezienus. Amerikāņiem aiz kaut kāda nezināma principa viss jāmēra savādāk, nekā pārējai planētai, tāpēc alkohola procentu vietā viņi saka proof. Kas ir akurāt divreiz vairāk, nekā alkohola procenti. Tas ir, 81 prūfs ir 40,5 grādi.

Burboniem, kā esmu secinājis pēc divu burbonu paostīšanas, ir raksturīga smarža, kas nāk iz zemes dziļumiem, iz tumsas un bezapziņas, kur mīt neredzētas un baisas būtnes. Makafija Benčmārks nesa pēc dziļas akas, kurā plunčājas greipfrūti. Ar Savvaļas Tītaru gāja grūtāk, jo tas sivēns man izdvesa kaut kādu senu smaržu, kuru es labu brīdi nespēju atcerēties. Smaržu atmiņa ir kaut kas visai spēcīgs, jo deguns ir pa taisno ieštepselēts visādos smadzeņu centros, atšķirībā no acīm vai ausīm, tāpēc bieži ir tā, ka smarža ir, bet bildes nav.

Ar laiku bilde atausa un es sapratu, pēc kā smaržo Wild Turkey 81 - prcīzi pēc sālīto sēņu spaiņa, kurš bērnības laikos stāvēja mūsu mājas pagrabā, un uz kuru mani reizēm sūtīja pašā ziemas spelgonī, lai izgrābtu kādu sauju sālītu cūceņu un bērzlapju vakariņām.

Ja viskejam piepilina ūdeni, tas beidz nest pēc sālītu sēņu spaiņa tumšā un baisā pagrabā, bet mēģina izdvest kaut ko viskejam piedienīgāku, kaut kādu ozolainu karameli, vai, es nezinu, zvērīgi stipru melno tēju. Nekādas dižās buķetes tur nav, ko mēs arī negaidām no ekonomiskās klases viskeja. Kā vienmēr, ar kolu pavilks.