|
Thu, Apr. 10th, 2014, 10:07 am
Garšas kārpu un ožas receptoru vēstis. Nesenā pagātnē tika pagaršots Wild Turkey 81 burbons. Es jau neesmu pirmo reizi ar vardi zemūdenē, burbonu esmu ostījis. Pa druskai sāku atšķirt burbonus no šmurboniem, ļurboniem un citām šmigām. Skaitlis 81 nozīmē apgriezienus. Amerikāņiem aiz kaut kāda nezināma principa viss jāmēra savādāk, nekā pārējai planētai, tāpēc alkohola procentu vietā viņi saka proof. Kas ir akurāt divreiz vairāk, nekā alkohola procenti. Tas ir, 81 prūfs ir 40,5 grādi. Burboniem, kā esmu secinājis pēc divu burbonu paostīšanas, ir raksturīga smarža, kas nāk iz zemes dziļumiem, iz tumsas un bezapziņas, kur mīt neredzētas un baisas būtnes. Makafija Benčmārks nesa pēc dziļas akas, kurā plunčājas greipfrūti. Ar Savvaļas Tītaru gāja grūtāk, jo tas sivēns man izdvesa kaut kādu senu smaržu, kuru es labu brīdi nespēju atcerēties. Smaržu atmiņa ir kaut kas visai spēcīgs, jo deguns ir pa taisno ieštepselēts visādos smadzeņu centros, atšķirībā no acīm vai ausīm, tāpēc bieži ir tā, ka smarža ir, bet bildes nav. Ar laiku bilde atausa un es sapratu, pēc kā smaržo Wild Turkey 81 - prcīzi pēc sālīto sēņu spaiņa, kurš bērnības laikos stāvēja mūsu mājas pagrabā, un uz kuru mani reizēm sūtīja pašā ziemas spelgonī, lai izgrābtu kādu sauju sālītu cūceņu un bērzlapju vakariņām. Ja viskejam piepilina ūdeni, tas beidz nest pēc sālītu sēņu spaiņa tumšā un baisā pagrabā, bet mēģina izdvest kaut ko viskejam piedienīgāku, kaut kādu ozolainu karameli, vai, es nezinu, zvērīgi stipru melno tēju. Nekādas dižās buķetes tur nav, ko mēs arī negaidām no ekonomiskās klases viskeja. Kā vienmēr, ar kolu pavilks.
Tue, Jan. 21st, 2014, 09:08 pm
Kopš epopejas ar Lauders viskiju ir pagājis laiks, daudz ūdeņu aiztecējis un neviens no mums nav palicis jaunāks. Toties manās roķelēs nonāca demokrātisks dzēriens, kurš stādījās priekšā kā McAfee's Benchmark Old No.8 brand viskejs. Es tīšām to saucu par viskeju ( whiskey), lai atšķirtu no skotu whisky. Man nav sevišķi ciešas skaidrības, kādam jābūt burbonam, tāpēc salīdzināju šo kukurūzas un rudzu grēcīgās mīlas augli ar iepriekš ostīto Lauders. OK, ielejam šito glāzē, sakratām un paostām. Hemm...kā lai apraksta smaržu? Salīdzinot ar Lauders, smarža nav tik bagātīga. Tā ir dziļāka, vēsāka, rūgtāka. Kaut kas iekš greipfrūta toņiem, es tā teikšu. Lauders smaržo, kā silta plaša pļava, kurā vietām mētājas cūkādas portfeļi, sandalkoka Budas un vaniļas pākstis, šitais atgādina dziļu vēsu aku, kurā kāds savādnieks glabā vīnogas un strēķīti greipfrūtu. Skaidrs, ja? Garšas ziņā...nu, dzert jau var. Bet arī tad, kad jamam piepilina druscīti ūdens, kam teorētiski būtu jāatraisa viskeja smarža un garša, nekas dižs Benčmārkam numer 8 neatraisās. Viņa vienīgā nots ir šis vīnogu un greipfrūtu svaigais tonis, to šis arī spēlē, un viss. Ne visai bagāts repertuārs. Vārdu sakot, ar kolu pavilks. Nedārgs padzēriens, kuru nav žēl bojāt ar cukurūdeni. Ar cieņu, jūsu viszinis.
Fri, Dec. 13th, 2013, 08:41 pm
Zo, viskija Lauder's degustierēšana pēc plaši pieņemtas visziņu jeb viskija zinātāju metodes ( http://klab.lv/users/sirdna/584563.html?replyto=3945843) Lauder's - blendēts (sajaukuši kopā viskautko) skoč viskejs. Glāze - ček. Ar rokām neaiztikt - ček. Ieliet, sagriezt uz riņķi - ček. Izgāzt ārā - netrakosim, par mantu ir dzīva nauda maksāta. Iespraust degunu - ček. Viskija ostīšana šaurā glāzes telpā ir diezgan nepateicīga nodarbošanās, cērt nāsīs un ilgi tā nepaošņāsi. Secinājums...nu, ož pēc viskija. Droši vien pēc kaut kāda koka, tāds skābs kaļķainas zemes aromāts, bet ne pēc ozola, ne, es tādu viskiju esmu odis, šitais nav no tiem. Sen neesmu ostījis kūdru, varbūt pēc tās? Kaut kas karameļains pa vidu pavīd, jā. Vārdu sakot, ir. Pielejam ūdeni. Ja krāna ūdens ir destilēts, tad destilētu, ja ne, tad lejam kādu Krišna devis. Pagaršojam. Nu, ko, mutē nekož un smaržo pēc kaut kādām zālēm, ko man bērnībā reiz baroja. Vispār, tāds saūdeņots viskejs tiešām paliek izgaršojams un pētāms, jo necērt mēlē, bet ir kļuvis tāds gandrīz krēmīgs un apaļīgs un valstās pa muti, dvesdams smaržas, cik nu tam nabadziņam viņu ir. OK, pietiek māžoties, ledus, kola un miers. Kad iedegustēšu nākamo viskeju, varēšu salīdzināt, šis tāds pirmais kucēns. Ar cieņu, jūsu viszinis.
|