Mon, Feb. 27th, 2012, 11:03 am

Ir tādi ēdieni, kuriem līdzi vajadzīga instrukcija - a no kura gala tagad šito ēst? Vismaz man tādu instrukciju vajag, es esmu bremze. Varu uzrādīt robu galvaskausā, kurš, imho, ir atbildīgs par manu uztveres gausumu.

Ēdieni, tātad.

Reiz kādā Maskavas ēstuvē pasūtināju sīpolzupu. Zupa bija karsta, garda un apsvilināto mēli atceros vēl tagad. Bet. Ēdiena konfigurācija mani iedzina katatonijā un krēslainā apziņas stāvoklī. Dota zupas bļodiņa. OK. Iekšā zupa. OK. Zupā peld plaukstas lieluma siermaize, kura ļoti precīzi nosedz bļodu. Nemaz ne OK. No instrumentiem mums ir karote un īkšķis, kas salokāms pretēji plaukstai, viss. Lai piekļūtu zupai, ir jāizņem siermaize, kura, es teikšu, ir krietni bieza un plunčājas pa bļodu, izbaudot dzīvi tās pilnībā. Un, ja es to izņemtu, kur man likt to slapjo pļecku, uz galda, vai? Uz pusēm es arī to nevaru pārkniebt, tas izstrādājums ir biezs, bļoda pilna un es notašķīšu visu apkaimi, savas nātnās ūzas un novalkāto un salāpīto, toties tīro goda kreklu. Pajautāt, šozaha, vatzehell un kā jūs man šito iesakāt ēst, sieviešu kārtas suņu atvases, man ienāk prātā tikai pēc kādām dažām dienām. Kā es to zupu apēdu - neatceros.

Dzīves pieredze numur divi mani sita vakar, kad patēriņa kultūras templī Spicē tika iepirkas Cinnabon bulciņas iemēģināšanai. Gūgle saka, ka tās ir aplam slavenas bulciņas. Tās ir smagas, treknas, saldas un ķepīgas, tas ir, vienkārši burvīgas un atbilst ambrozijas parametriem. Bet.

Kā tās paredzēts ēst? Ņemt, es atvainojos, rokā? Ha, ka tik ne arī. Es pie tām bulkām pieķēros mājās, kontrolētos apstākļos un drošībā. Uzdūru bulciņu uz dakšiņas un ļoti uzmanīgi, turēdamies kādu metru nostāk, nokodu gabaliņu. Momentā rokas līdz elkoņiem bija ar to slaveno siera un pampelmūžu mērci, bārda saķepusi. Un tas vēl ir mājās, kur sienas sargā, jumts dod padomus un grīda uzmundrina. Kā cilvēki to dara pašā Cinnabon kafūzī, kur tu ne dušā ieiesi, ne kā?


Dzīve ir ļoti sarežģīta un grūta.

Mon, Feb. 27th, 2012, 11:52 am
[info]antuanete

Nesen ēdu tādu franču sīpolzupu ar maizi; Valmierā restorānā to pasniedza dziļā podiņā un maize bija labi izmirkusi no apakšas, tādējādi samazinot notašķīšanās risku līdz minimumam un ļaujot maizi sadalīt ar karoti.
Lielākais izaicinājums man vienmēr ir bijuši burgeri; viens, ka tā mērce pil visādās nevietās, otrs - kā viņu, vellu, nokost, neizmežģot žokli? Man ir radies iespaids, ka jābūt dzimušam amerikānim, lai to brīnumu mācētu ēst, vienā kodienā ietverot gan bulciņas, gan to, kas pa vidu.

Mon, Feb. 27th, 2012, 11:54 am
[info]rediiss

ojā, ar burgeriem man ir tieši tādas pašas mocības! tāpēc ēdu karpelīšus - tos var eleganti pa vienam ar mazu mutīti ēst :)

Mon, Feb. 27th, 2012, 11:54 am
[info]sirdna

Tā ir māksla, tie burgeri. Vismaz filmās smalki kungi baltos smokingos tādus štopē iekšā un nekāda vaina.

Aha, tad varbūt es pārāk strauji metos tai zupai virsū, vajadzēja izbaudīt, tā sakot, nesteidzoties?

Mon, Feb. 27th, 2012, 11:58 am
[info]dunduks

Man laikam ir pietiekoši liela mute :-D
Tiesa, ar to, ka rokas b\us maķenīt netīras ir jārēķinās un tieši tāpēc man vienmēr ir laicīgi nokomplektēta kaudze ar salvetēm :-)

Mon, Feb. 27th, 2012, 12:02 pm
[info]sirdna

rokas, tas nu tā...bet smalkais pletkrekls?

Mon, Feb. 27th, 2012, 12:15 pm
[info]dunduks

pletkrekls (gan paša, gan kaimiņa) nemēdz ciest, vismaz pietiekoši asu zobu un pietiekoši lēna kodiena gadījumā. tāpat palīdz uzmanības pievēršana tam, lai burgers visu laiku atrodas pēc iespejas paralēli zemei.

Mon, Feb. 27th, 2012, 03:16 pm
[info]lavendera

servjete ir jābāž aiz apkaklītes, vai ta smalkas tantes to nemācīja?

Mon, Feb. 27th, 2012, 09:19 pm
[info]veed_logs

ak, tu dieniņās! burgeris taču pirms ēšanas ir jāsaspiež plakaniski, tad nekas nepil, netek un nekrīt. man ir aizdomas, ka amerikāņiem to iemāca jau bērnudārzā, mēs tik tādi neaptēsti.