vakardiena
..sākās viss ar to, ka, absolūti ignorējot, nogulēju visus modinātājus.. tā nu pie samaņas nācu stipri pavēlu un pie reizes konstatējot ka ir psdc... nāvīgi kakls sāp.. (joprojām ir tikai aptuvenas hipotēzes kāpēc tas tā).. būdami apzinīgi darbinieki... mēs tomēr nolēmām padzert tēju un doties uz darbu...no kurienes tomēr ..ar priekšnieces gādību, es tiku aizraidīts mājās..ar kaudzi dažādu medikamentu.. nu neko ..ja negrib mani neviens redzēt, nu lai jau..tāds liktenis ;)

..esam mājās...apsēžamies pie... nu-protams-ka-pie-datora ... dzeram tēju..ēdam šokolādes limp-biskvitus, un besamies, ka nav nekas ko vēlētos padarīt..(mācīties ar netaisos).. un browseejot pa cietni uzduramies failam.. Veronika grib mirt.htm ..
-atkāpe- esmu izlasījis visas latviski izdotās Koelju grāmatas, izņemot šo, jo nezin-kāpē šis nosaukums ir atbaidījis, vai-nu-kā...
..nu neko mirt vēl nevēlamies... tomēr palasīsim..
...sākums, par brīnumu, ieintriģē...
..bet pie velna, tā sāk sāpēt acis ka nu nekādi nevar palasīt...
-atkāpe2-un redz kā vajadzēja ..šitā lietām sabīdīties... 1: pirms nedēļas atnests hārds (uz kura atrodās tā grāmata), 2: pirms dažām dienām sagādāts printeris priekš mājām, 3: +vēl brīva diena... (beztam, pašā sākumā ir tieši tāds citāc: "nekas šajā dzīvē nenotiek tāpat vien." ..tātad vajadzēja, vajadzēja ..visam šādi notikt..

..ok...sadzeramies zālēs un liekamies zem segas...
...lasam, lasam ...ierokot sevi izlasīto lapu kaudzē... ;)
..tās zāles patiešām uzdzen miegu.. aizmiegam.. bļjaaaaa..... zvans no darba..."..mēs tomēr bez tevis nevaram.." .. pa telefonu izdodas visus apmierināt...
..miegs nenāk ...turpinam lasīt..... un tā visu dienu...
Esmu sajūsmā par to grāmatu..un man liekas ka mierīgi pusi varētu nocitēt..tomēr netaisos pagaidām to darīt...
TAS ko es patiešām vēlos zināt.. ir tas ..ar kādu attieksmi/nostāju/pamatideju Paulu Koelju ir rakstījis šo darbu...
[ l a b p r ā t p a d i s k u t ē t u a r c i t i e m , k a s l a s ī j u š i ]
Tātad ko es par rakstnieka darbu izprātoju:
Koelju raksta to, ko nevis cilvēka prāts, bet gan dvēsele vēlas dzirdēt.
Vēl es gribētu saņemt atbildi uz šādiem jautājumiem: Vai grūti viņam bija rakstīt šo darbu? Vai viņš pārkāpa pāri arī savām paša barjerām? Vai viņš sašķaidīja kādus savus ilūziju burbuļus? Kāda pozā viņš to rakstīja? Pamācošā? Dzēlīgā? Ironiskā? Vai arī, vienkārši, izlika visu, kas uz sirds!?
Un tā mēs lasījām... . ....... ... ........ ...... .... kamēr nonācām pie beigām!!!
Mans beigu prātojums: Un autors - viņš manipulē ar lasītāja sirdi, kura kautkādā mērā cer un tic brīnumiem. ka viss beigsies labi. Cilvēki taču no sirds grib, lai visas pasakas beigtos laimīgi.. Ne tikai ārsts Veroniku; Bet arī rakstnieks lasītāju - māna, māna, māna. Bet lasītājs tomēr tic, tic, tic...

nu tā nu bija jau vakars klāt.. piecēlāmies... reibstam, reibstam, griežās un miglojās.. un baaaaaaaac! ...šodien taču Dzelzs Vilks @ Depo ! FCK %#$$&**&^*@! doma viena - jāiet! wake-up - put a little make-up, nodrošinam kaklu pret apkārtējo vidi.. ;) ..izskatamies drausmiigi ..bet nu PO .. go!

aizgājām, klausījāmies, slēdzāmies arā (dažādi medikamenti+melanais balzāms), piesardzīgi pakratijām galvu, lādējāmies par slikto Depo akustiku, daži jauki un ļoti jauki brīži...jauks ceļš mājup.... no visas sirds 3 valodās izlamājos ar pagalma piegānītājiem... gulta...offfffff!...