1905. gadā nebija smārtfōnu. elite.
a kas tāds ir ar piekto gadu?
Tas tāds aptuvens laiks, kas balsstiesīgus padarīja ļaudis, kuru dēļ N. tagad var teikt, ko nu vina tur saka. Protams, ja vien viņa nenāk no romānovu dzimtas, tad gan ņemu savus vārdus atpakaļ. P.s. viņa pati lieto smārtfonu? Thhh.
Tu nevīpsnā, tu padomā. Tev ir dati par vēlētāju aktivitāti, saņemot tā saucamās vispārējās balstiesības? Cik analfabētu, zemnieku un bezzemnieku tiešām sāka staigāt uz vēlēšanām? Un cik dažādu visādu iemeslu bija un turpina būt nespējai tikt pie balsošanas? Un kā tās ietekmēja un turpina ietekmēt mediji un tie, kas tās organizē? Viņa saka, ka viņai ir. Un ka politikā balsi dabūjuši tiešām visi tikai kopš brīža, kad pieeja informācijas telpai katram ir kabatā. Pat nevis uz rakstāmgalda. Jo priekš kam pāķim rakstāmgalds, vai ne.
Bet kur tad paliek revolucionāru dzīvokļi, pagrīdes skrejlapiņas, dzīvie sakari no mutes mutē. Iespējams, ka tad mija mazāk feikas info.
Mija=bija
Mija dzīvāka par Iļjiču man te virs kakla līkņā ;)
;) sveicieni!
Bettu saproti, ka šie paši argumenti darbojās pret to visu utaino masu, kas nostādīja carus un labdzimušos baronus kā suņus ar kājstarpē iežmiegrām astēm? Piedod, bet es esmu par emancipāciju (jo kā gan citādāk to alfabetu iemācīsies), nevis elites noteikšanu par "masu" (vēl viena nepiedodama patvaļība ir uzmērēt visu to pārliecību etc.daudzveidību, kas eksistē jebkur un jebkad, vienā bezjēdzīgā masā (tava ieraksta pēdējais paragrāfs darbībā)), it īpaši, ja tā elite ir pašpasludināta (piedid, bet visiem šiem elies-panacejas sludinātājiem nez kāpēc liekas, ka viņi jau nu gan sastāda to eliti.
Un kas to utaino masu atkal salika pa vietām? Labi, es saprotu, ka vārds elite ir sarkana lupata. Bet ne jau par to ir runa. Beidzot pie balss ir ticis ikviens, viņa saka. Emancipācija notiek strauji. Un, jā, tas varot izskatīties pēc jukām, un varbūt arī ir. Bet viņa esot optimiste, un kaut kāda jauna attiecību kultūra ar laiku izkristalizēšoties. Šulmane tiešām nav elitiste. Vēl gan vienmēr izrādās, ka bez līderiem tomēr nekas nenotiek. Vai nu tad, kad kāds viens pie visa jāvaino, vai kad nav, kas atbrīvotu no stihiskās daudzveidības un nevēlamiem mazākuma elementiem. Atkal apvienotu tautu, tāteikt. |