Pegijas · Lī · interjers

Un vēl šitiem kačokiem briesmīgi patīk mazie trīcošie žurksuņi!

Potžurkas (c) barbala

man tā nenormālība šķiet identiskai nenormālībai kā vispār var ar tādu someņu pastaigāt, kā var dzīvot ar lūpukrāsu un nēzdogu.

Nu, ārpus ikdienas, uz operu vai prezentāciju var un der, un meitenēm, kas dzīvo tikai starp parādes durvīm un mašīnu un nākamajām durvīm, arī saprotami, bet tas nav tas, kas būtu džentelmeniski jāpaņem panest, džeki.

jā, es arī tā domāju.

A mozh taas nemaz nav draudzenju sominjas.

klau, offtopic. Es nevaru pie tevis vairs atrast ierakstu par Cēsu festivālu. Gribēju mazliet atsaukties, rakstot par Kaseles dOCUMANTA. Tipa, "kāds draugs teica, ka Cēsīs bija.."

Bet es jau nerakstīju par festivālu. Pāris dzēruma ierakstus par būšanu tur jā, bet neko taču par mākslu. Un aizvēru ciet, jo stulbi un dzērumā.

tieši tas jau pats labums bija! nu, tad es interpretēšu pēc atmiņas.

Paskatījos atpakaļ, un redzu, ka tur bija tikai tik daudz, cik pie blakusgaldiņa noklausīta klača, ka domniekiem nepatīkot, kā festivāla apmeklētāji iznesoties: staigājot ar dzērieniem un esot skaļi un visu izbradājot. Viss pārējais bija par to, kā es neko neredzēju.

es teikšu apmēram tā: "kā kāds draugs reiz rakstīja par festivālu Cēsis: ka lielākais labums ir tas, ka vīns glāzē nepaspēj atdzist, aizejot no viena objekta līdz citam, bet mākslu viņš labāk bauda galvaspilsētā"

Tas nav aiz lepnības, tas ir aiz savu ieradumu tizluma, bet kad no rīta iebraucām cēsīs (atveda ar mašīnu beigās), nekādi nevarējām trāpīt centrā - kā braucām, tā cauri, kā braucām atpakaļ, tā atkal cauri un ārā. Bet kā beidzot trāpījām, tā uz visu dienu apsēdāmies kafē rīga. Nekāda māksla vairs nerūpēja. Un vēl nespēju pievienoties kopējai jūsmai par atdzīvināto mazpilsētu. Tik vien, ka ir jancīgi paņemt vīnu kafē, iet pāri ielai to dzert, tad pēc cigaretēm uz citu kvartālu un pačurāt uz vēl citu. Un vīns tikmēr nav paguvis uzsilt. Bet ir dzirdams jau, ka pēc festivāla dome lemšot, kā to ierobežot, jo vazājoties pa visu pilsētu ar alkohola glāzēm rokās un izmīdot mauriņus, un tā. Tāpēc arī neticu nekādai šādi atdzīvinātai mazpilsētai.

nuja, paldies. es tikvien kā mazliet pieskāršos tam, ka Kasele un Cēsis abas izvietotas pakalnos un atdzīvojas uz festivāla laiku, bet vispār jau sakara nekāda abām nav.

žēl, ka šeit nav neviena, kas tiešām visum mākslu apskatījās un tieši tāpēc uz turieni brauca. Vēl varu pateikt, ka bija patīkami tur neredzēt debīlās tradicionālo latvijas pilsētas svētku izpausmes.

ta izpauzas sleptais transvestitisms.