Tas nav aiz lepnības, tas ir aiz savu ieradumu tizluma, bet kad no rīta iebraucām cēsīs (atveda ar mašīnu beigās), nekādi nevarējām trāpīt centrā - kā braucām, tā cauri, kā braucām atpakaļ, tā atkal cauri un ārā. Bet kā beidzot trāpījām, tā uz visu dienu apsēdāmies kafē rīga. Nekāda māksla vairs nerūpēja. Un vēl nespēju pievienoties kopējai jūsmai par atdzīvināto mazpilsētu. Tik vien, ka ir jancīgi paņemt vīnu kafē, iet pāri ielai to dzert, tad pēc cigaretēm uz citu kvartālu un pačurāt uz vēl citu. Un vīns tikmēr nav paguvis uzsilt. Bet ir dzirdams jau, ka pēc festivāla dome lemšot, kā to ierobežot, jo vazājoties pa visu pilsētu ar alkohola glāzēm rokās un izmīdot mauriņus, un tā. Tāpēc arī neticu nekādai šādi atdzīvinātai mazpilsētai.