Comments: |
Narkotiku aizliegumam ir divi (trīs?) pamata aspekti: ir redzēti cilvēki, kurus būtu baisi sastapt uzbudinošu vielu ietekmē (pat dēļ tāda neliela sabiedrības procenta, glābiņš, ka nevar brīvi drogas nopirkt); sabiedrības brīvās domas kontrole, un trešais, vai galvenais - ekonomiskās intereses: farmācijas industrija un valstisku struktūru piesegtie narkotiku tīkli nav jāpiemin.
Tātad - mēs nedzīvojam demokratiskā, brīvā, sabiedrībā. Vienīgais vērā ņemamais arguments demokrātijā būtu pirmais, bet kurš kļūst agresīvs zem marihuānas vai mdma? Un arī no psihedēlijas. Atšķirībā no atļautā alkohola. Bet labums, ko cilvēki gūst no šīm vielām, ir milzīgs.
Ja no labās dabas, tad paliek tikai pirmais aspekts, kas nav saistīts ar brīvībām un kontroles, un peļņas, un stuff. Kā nepārdot drogu deģenerātu daļai. Un tas nav vienkārši atrisināms.
drogas pārdot tikai nedeģenerātiem?
Esmu redzējis cilvēkus, kam tiešām nevajadzētu tikt pie, piemēram, amfetamīna. Pilnīga drogu brīvlaišana atvērtu pandoras lādi. Kaņepi, jā. Tā ir seduktīva.
Nu un sēnītes, piemēram. Herbālajiem gan būtu jābūt brīviem.
/ Bet labums, ko cilvēki gūst no šīm vielām, ir milzīgs. /
Ej nu? sapist smadzenes - labums?
A tu esi studējis/aptaujājis cilvēkus par labumu, ko cilvēki no tā gūst? Nē. Un, pat ja tas kādam sapiš smadzenes, tā ir viņa izvēle. Kā jau teicu, alkohols to izdara vairāk. Bet vairākas aizliegtās vielas tieši otrādi - paplašina apziņu, ārstē no pēctraumatiskā stresa, suicidālas depresijas, noregulē smagas attiecības u.c. Bet pat, ja tu domā, ka tas ir slikti, tā ir pieaugušu cilvēku izvēle. Man var likties, ka slikti ir būt globālistam, musulmanim vai komunistam, bet es neticu šo lietu aizliegšanai, jo es ticu brīvai sabiedrībai.
arguments ar brīvu izvēli nestrādā, jo tās vielas sapiš smadzenes, cilvēki ar sapistām smadzenēm ir bīstami apkārtējiem , labākajā gadījumā viņi veltīgi tērē citu resursus, tāpēc tās vielas lietot ir aizliegts un pareizi ka tā. Nav neviena zinātniska atklājuma kas būtu izdarīts tāpēc ka cilvēks sarijies/ sašņaucies psihoaktīvas vielas => nekāda apziņas paplašināšanās nenotiek, notiek apziņas izkropļošanās.
Pols Makartnijs nekad nav sleepis ka marihuaana vinjam paliidz komponeet muuziku.
Tas ir mūzika, var būt var nebūt, nav principiāli. Es runāju par zinātniskiem atklājumiem un konstruētām iekārtām, t.i. par lietām kas mums dod jaunas zināšanas un iespējas.
Ir cilvēki, kam mūzika ir svarīgākais dzīvē. Var dzīvot arī bez tehnokrātijas, piemēram, kā Jaungvinejas džungļos u.c. Tas, bez kā nevar dzīvot, ir ēdiens, pajumte, kā arī patīkama komunikācija ar sugas brāļiem.
Mūzika ir jauki, bet tas ir opcionāli, nepieder pie stratēģiskajām pamata lietām. Stratēģiskās pamata lietas ir enerģija, pārtika [pārtikas industrija tātad], medicīna, dzīvošana, transports un sakari.
Tas viss ir tehnika.
Ar jaungvinejas džungļiem ir tā - dzīvosi līdz pirmajam nopietnajam negadījumam, tad vajadzēs medicīnu. Heijerdāls jau pamēģināja dzīvot primitīvo dzīvi, abi ar sievu atmuka atpakaļ uz eiropu :D
Fakti un argumenti nekad nevienu nepaarliecina. Kaapeec cilveeki dziivo? Tu sniegsi kaut kaadu robotveidiigu atbildi tipa - lai pashorganizeetos un paplashinaatos utt. Bet iisteniibaa... jo vinji veelas izbaudiit dziivi. Izbaudiishana ir sajuuta. Sajuuta ir radiijusi Visumu. Ja mums atnjemtu sajuutas, kas mees buutu - attiistiiti roboti?
Tur ir viena problēma - izbaudīt var tikai ja tās baudas sev noorganizē un ir max neatkarīgs no ārējiem apstākļiem, priekš kam atkal vajag zināšanas utt.
/Sajuuta ir radiijusi Visumu./ ??? ko nozīmē šis teikums? Kāda sajūta? Sajūtas ir sensorās reakcijas. Tās pašas par sevi neko nevar radīt. Sajūtas ir instrumenti. Jā, starp citu sistēma kurai ir tikai sajūtas bet nav domāšanas ir primitīva sistēma, kaut kāds vienkāršs regulators, piemēram termostats vai autopilots.
Nu saakumaa nekaa nebija, tikai apzinja tukshumaa, kas veeleejaas piedziivot shaadu duaalisma (pretstatu) Visumu un tad radaas Visums.
``apziņa tukšumā`` nesanāk, jo apziņa ir saprāta darbības izpausme, saprāts ir struktūra, struktūra ir nevienmērības nesējā, t.i. matērijā. Līdz ar to viss nevar sākties no apziņas, jo ja ir tikai tukšums, nav procesa, kura efekts būtu apziņa.
Tas ir viedoklis nevis fakts.
Nē. Tā tas nestrādā. Viedoklis, turklāt pretrunīgs ir ``apziņa tukšumā``, tas ir kā ``apaļš kvadrāts``, tur ir pretruna izteikumā.
Man ir viedoklis, tev ir viedoklis, bet tu nevari pieraadiit ka apzinja nevar buut aarpus kjermenja taapat kaa es nevaru pieraadiit ka var. Toties neskaitaamu cilveeku lieciibas (aarpuskjermenja pieredzes kliiniskaas naaves situaacijaas u.c.) man liek pienjemt sho nostaaju.
Ok, izskaidrošu kā tas strādā.
Kas izvirza hipotēzi, tas to arī pierāda. Hipotēzes var būt visdažādākās, to ticamību palielina evidence. Mums nav evidences par spokiem un dvēselēm, visi mēģinājumi tādu iegūt ir devuši negatīvu rezultātu, savukārt NDE pieredzes viegli skaidrohas ar smadzeņu halucinācijām skābekļa nepietiekamības apstākļos.
Līdz ar to hipotēzei ``apziņa ārpus struktūras`` nav evidences + tā ir iekšēji pretrunīga augstāk minēto iemeslu dēļ, līdz ar ko noraidāma.
Tu runaa par anekdotiskiem pieraadiijumiem bet tiem tic zinaatnieki pashi - sadziivee. Ja zinaatnieka maate ar pilnu nopietniibu zinaatniekam teiks, ka mezhaa satikusi Alfreedu, vai zinaatnieks tam neticees kameer Alfreeda atrashanaas mezhaa netiks pieraadiita ar zinaatniskaam metodeem? Un kaa zinaatnieks var zinaat, ka vinja maate nemelo? Dazhreiz mees vnk zinaam un pienjemam anekdotiskos pieraadiijumus. Tas pats ar apzinju aarpus kjermenja.
Anekdotiskus pierādījumus pieņem tikai neprincipiālos/ nesvarīgos gadījumos. Kad principā ir pofig, satika viņa alfrēdu vai nesatika. Ja tas būtu svarīgi, piemēram izmeklēšanā, tad tiktu vākti pierādījumi, pētīts viņas un alfrēda maršruts utt, kā jau tas parasti notiek izmeklējot notikumus.
ir taads svariigs gadiijums kaa dizive. manupraat, ja mees par visu informaaciju, ko mees dienas laikaa sanjemam, pieprasiitu zinaatniskus pieraadiijumus un savaadaak nekusteetos un neko nedariitu, mees pa lielam nedariitu neko un pat neticeetu realitaatei. :)
Nu jā tāpēc mēs filtrējam ieejas datus un zinātniskus pierādījumus vācam tikai par to, kas ir tiešām svarīgs.
veel arii taads jautaajums, ko aizdomaaties: vai pirms 500 gadiem, kad nebija zinaatniski pieraadiits, ka zemei ir lodes forma, zemes buushana lodes formaa bija vai nebija fakts? attieciigi - vai par faktu atziistams tikai tas, kam ir zinaatniski pieraadiijumi pashreizeejaa laikmetaa. varbuut shajaa laikmetaa nevar atziit par faktu, ka apzinja var buut aarpus mateerijas, bet tas nenoziimee, ka ir jaaizsleedz shaada pieraadiijuma notikshana naakotnee.
zemes forma nemainās no tā, vai to kāds zina vai ne. Ar apziņu ārpus matērijas ir citādi, jo ir zināms, ka viss pastāvošais ir matērija, ārpus tās nekā nav, tāpēc ajutājums atkrīt un varam droši teikt ka nē, nākotnē mēs neatklāsim apziņu ārpus matērijas. Jaunas matērijas formas - ļoti iespējams, bet kaut ko tādu kas nav matērijā - nē.
maatērija pati par sevi ir mistērija un tas nav blīvs objekts, blīvums ir fenomens, kas notiek mūsu prātā. starp atomu daļiņām ir milzīgi attālumi līdzīgi kā futbola laukumam pret zirni. un šīs daļiņas savukārt dalās mazākās - arī ar milzīgiem attālumiem starp tām, un tās savukārt - vēl mazākās. nav pat zināms vai kaut kur ir gals - reāls, ciets objekts, ko nevar iedalīt vēl mazākās daļiņās, kas sastāv galvenokārt no tukšas telpas. pilnīgi iespējams, ka mūsu uztvere, ka ir tāda matērija, notiek tikai mūsu prātā. pilnīgi iespējams, ka vienīgais, kas ir, ir prāts, kas spēlē realitātes spēli.
Tādā gadījumā tukša telpa jeb fizikālais vakuums arī ir matērijas forma, vakuumam ir noteiktas īpašības, tad nav absolūts tukšums.
Prātam kas spēlē realitātes spēli ir no kaut kā jāsastāv, ir jābūt kaut kam, kura strukturālās nevienmērības ir šis prāts.
Un apziņa bez matērijas arī, iespējams, no kaut kā sastāv, vienīgi to nevar definēt no materiālās pasaules paradigmas. Gars, dvēsele - tas, iespējams, pastāv, tikai nav definējams ar materiālās pasaules fizikas likumiem, bet, iespējams, ir definējams, ar pilnīgi citas pasaules likumiem.
Nesanāk, jo ja mums pieņemsim ir 2 pilnīgi atšķirīgas, t.i. ontoloģiski neatkarīgas pasaules, tad jautājums - kā starp viņām notiek mijiedarbība? Kas ir mijiedarbības pārnesējs? Pie pilnīgas atšķirības jeb neatkarīguma, saucas arī nekomutativitātes nosacījuma tāda pārnesēja nav un līdz ar to tāda pasaule nekā neiedarbotos uz mūsējo un otrādi.
Kaut kaadaa fizikas graamataa bija cilveeks, kas puuta balonu, uz kura bija moneetas un shii balona kljuushana lielaakam bija atteelojums, kaa izpleshas Visums. Bet ir likums, ka katrai darbiibai ir tieshi preteeji veersta pretdarbiiba. Ja kaut kas izpleshas, kaut kas cits saraujas (ziimeejumaa, kur puush balonu, taas buutu cilveeka plaushas). Viss, kas shajaa pasaulee ir vakuums, gara pasaulee ir mateerija. Un tur, kur gara pasaulee ir tukshums, sheit izpauzhas kaa mateerija. Gars un mateerija ir pilniigi pretstati, bet taataa veidaa, ka saliekaas kopaa un mijiedarbojas.
Analoģija nestrādā, jo tur viena matērija (balons) mijiedarbojas ar citu (plaušas).
Bet kas ir tas, kas saraujaas, Visumam izpleshoties? Varbuut kaut kas aarpus shii redzamaa Visuma.
Manupraat, kvantu fizika jau pieraada, ka mateerija rada apzinju ar to, ka noveerotaajs liek viljnjiem kljuut par daljinjaam. Kvantu fizika tiek nolikta malaa kaa kaut kas atsevishkjs un nesaprotams, bet iisteniibaa taa ir taa pati fizika, tikai mazaakos meerogos. tie pashi likumi darbojas arii lielos merogos. ja nebuutu noveerotaaja, visums buutu viljnji nevis planeetas, zvaigznes, cilveeki u.c.
Nē, tā nav ka novērotājs liek viļņiem kļūt par daļiņām, vienkārši tiem objektiem ir gan viļņu gan daļiņu īpašības reizē. Tu esi pārpratis.
aa es paarteicos. gribeeju teikt: "mateeriju rada apzinja"
``matēriju rada apziņa`` nesanāk, jo apziņa ir process matērijā.
es tp redzu taa - kad vadiitaajs vada mashiinu, mashiinas vadiishanas procesi liek domaat, ka mashiinaa ir apzinja - apzinja izpauzhas caur mashiinu. bet tas nenoziimee, ka apzinja nevar pastaaveet ari izkaapjot no mashinas.
Var bet kas izkāpa? Vadītājs. Vadītājs arī ir matērijas struktūra.
Bet reaali man nevajadzeetu ar tevi diskuteet, bet iedot tev ex ta zii vai aizvest uz biodeju vai kaut kaadu citu dziives un sajuutu pasaakumu, lai tu atgrieztos pie sajuutaam (get back to your senses). Ja es ar tevi diskuteeju, esmu jau zaudeetaajs, jo peldos ar tevi praata nevis sajuutu pasaulee un tas ir tavs laucinjsh.
Nu es apskatītos to pasākumu [ esmu redzējis visādus pasākumus, rituālus utt] un tālāk kas?. Protams es neindētu sevi ar smadzenes bojājošām vielām, apmēram aiz tiem pašiem iemesliem kāpēc es sev neizdurtu aci vai necirstu nost kāju - tā ir sevis bojāšana.
Iisteniibaa vairaakas aizliegtaas vielas ir no veseliibas viedoklja nekaitiigaakas par alkoholu (kursh ir apmeeram tikpat kaitiigs kaa heroiins), bet taas ir aizliegtas vnk taapeec, ka zinaatne no taam neko daudz nesaprot un nevar prognozeet uz apzinju izdariitos efektus un, ja kaut ko nevar izmeeriit, prognozeet un ielikt kaadaa kastiitee, tad tas ir aizliegts, jo tad sisteema nevar buut drosha, ka var kontroleet indiviidu un vinja domas un sisteemas noluuks ir kontroleet indiviidu.
1) nē alkohols un heroīns nav vienādi bīstami, apskaties abu iedarbības mehānismus 2) jā bija hipotēze, ka ar lizergīnskābes atvasinājumiem var likt smadzenēm strādāt īpašos radošos veidos, bija plaša pētījumu programma, konstatēja ka nevar vis, ir tikai traucējumi.
Heroiins izraisa lielaaku fizisku atkariibu bet iedarbiiba uz aknaam, zobiem u.c. ir apmeeram liidziiga.
Ko? Tu arī gribi saindēt mani ar smadzenes bojājošām vielām?
From: | click |
Date: | July 3rd, 2018 - 11:26 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nav tiesa. Ir daudz zinātnisku atklājumu, kas izdarīti ar psihoaktīvo vielu palīdzību.
Piemēram, PCR.
No vikipēdijas:
"Kary Banks Mullis (born December 28, 1944) is a Nobel Prize-winning American biochemist. In recognition of his invention of the polymerase chain reaction (PCR) technique, he shared the 1993 Nobel Prize in Chemistry with Michael Smith[3] and earned the Japan Prize in the same year."
"In a Q&A interview published in the September 1994 issue of California Monthly, Mullis said, "Back in the 1960s and early '70s I took plenty of LSD. A lot of people were doing that in Berkeley back then. And I found it to be a mind-opening experience. It was certainly much more important than any courses I ever took."" | |