| Comments: |
Nu saakumaa nekaa nebija, tikai apzinja tukshumaa, kas veeleejaas piedziivot shaadu duaalisma (pretstatu) Visumu un tad radaas Visums.
``apziņa tukšumā`` nesanāk, jo apziņa ir saprāta darbības izpausme, saprāts ir struktūra, struktūra ir nevienmērības nesējā, t.i. matērijā. Līdz ar to viss nevar sākties no apziņas, jo ja ir tikai tukšums, nav procesa, kura efekts būtu apziņa.
Tas ir viedoklis nevis fakts.
Nē. Tā tas nestrādā. Viedoklis, turklāt pretrunīgs ir ``apziņa tukšumā``, tas ir kā ``apaļš kvadrāts``, tur ir pretruna izteikumā.
Man ir viedoklis, tev ir viedoklis, bet tu nevari pieraadiit ka apzinja nevar buut aarpus kjermenja taapat kaa es nevaru pieraadiit ka var. Toties neskaitaamu cilveeku lieciibas (aarpuskjermenja pieredzes kliiniskaas naaves situaacijaas u.c.) man liek pienjemt sho nostaaju.
Ok, izskaidrošu kā tas strādā.
Kas izvirza hipotēzi, tas to arī pierāda. Hipotēzes var būt visdažādākās, to ticamību palielina evidence. Mums nav evidences par spokiem un dvēselēm, visi mēģinājumi tādu iegūt ir devuši negatīvu rezultātu, savukārt NDE pieredzes viegli skaidrohas ar smadzeņu halucinācijām skābekļa nepietiekamības apstākļos.
Līdz ar to hipotēzei ``apziņa ārpus struktūras`` nav evidences + tā ir iekšēji pretrunīga augstāk minēto iemeslu dēļ, līdz ar ko noraidāma.
Tu runaa par anekdotiskiem pieraadiijumiem bet tiem tic zinaatnieki pashi - sadziivee. Ja zinaatnieka maate ar pilnu nopietniibu zinaatniekam teiks, ka mezhaa satikusi Alfreedu, vai zinaatnieks tam neticees kameer Alfreeda atrashanaas mezhaa netiks pieraadiita ar zinaatniskaam metodeem? Un kaa zinaatnieks var zinaat, ka vinja maate nemelo? Dazhreiz mees vnk zinaam un pienjemam anekdotiskos pieraadiijumus. Tas pats ar apzinju aarpus kjermenja.
Anekdotiskus pierādījumus pieņem tikai neprincipiālos/ nesvarīgos gadījumos. Kad principā ir pofig, satika viņa alfrēdu vai nesatika. Ja tas būtu svarīgi, piemēram izmeklēšanā, tad tiktu vākti pierādījumi, pētīts viņas un alfrēda maršruts utt, kā jau tas parasti notiek izmeklējot notikumus.
ir taads svariigs gadiijums kaa dizive. manupraat, ja mees par visu informaaciju, ko mees dienas laikaa sanjemam, pieprasiitu zinaatniskus pieraadiijumus un savaadaak nekusteetos un neko nedariitu, mees pa lielam nedariitu neko un pat neticeetu realitaatei. :)
Nu jā tāpēc mēs filtrējam ieejas datus un zinātniskus pierādījumus vācam tikai par to, kas ir tiešām svarīgs.
veel arii taads jautaajums, ko aizdomaaties: vai pirms 500 gadiem, kad nebija zinaatniski pieraadiits, ka zemei ir lodes forma, zemes buushana lodes formaa bija vai nebija fakts? attieciigi - vai par faktu atziistams tikai tas, kam ir zinaatniski pieraadiijumi pashreizeejaa laikmetaa. varbuut shajaa laikmetaa nevar atziit par faktu, ka apzinja var buut aarpus mateerijas, bet tas nenoziimee, ka ir jaaizsleedz shaada pieraadiijuma notikshana naakotnee.
zemes forma nemainās no tā, vai to kāds zina vai ne. Ar apziņu ārpus matērijas ir citādi, jo ir zināms, ka viss pastāvošais ir matērija, ārpus tās nekā nav, tāpēc ajutājums atkrīt un varam droši teikt ka nē, nākotnē mēs neatklāsim apziņu ārpus matērijas. Jaunas matērijas formas - ļoti iespējams, bet kaut ko tādu kas nav matērijā - nē.
maatērija pati par sevi ir mistērija un tas nav blīvs objekts, blīvums ir fenomens, kas notiek mūsu prātā. starp atomu daļiņām ir milzīgi attālumi līdzīgi kā futbola laukumam pret zirni. un šīs daļiņas savukārt dalās mazākās - arī ar milzīgiem attālumiem starp tām, un tās savukārt - vēl mazākās. nav pat zināms vai kaut kur ir gals - reāls, ciets objekts, ko nevar iedalīt vēl mazākās daļiņās, kas sastāv galvenokārt no tukšas telpas. pilnīgi iespējams, ka mūsu uztvere, ka ir tāda matērija, notiek tikai mūsu prātā. pilnīgi iespējams, ka vienīgais, kas ir, ir prāts, kas spēlē realitātes spēli.
Tādā gadījumā tukša telpa jeb fizikālais vakuums arī ir matērijas forma, vakuumam ir noteiktas īpašības, tad nav absolūts tukšums.
Prātam kas spēlē realitātes spēli ir no kaut kā jāsastāv, ir jābūt kaut kam, kura strukturālās nevienmērības ir šis prāts.
Un apziņa bez matērijas arī, iespējams, no kaut kā sastāv, vienīgi to nevar definēt no materiālās pasaules paradigmas. Gars, dvēsele - tas, iespējams, pastāv, tikai nav definējams ar materiālās pasaules fizikas likumiem, bet, iespējams, ir definējams, ar pilnīgi citas pasaules likumiem.
Nesanāk, jo ja mums pieņemsim ir 2 pilnīgi atšķirīgas, t.i. ontoloģiski neatkarīgas pasaules, tad jautājums - kā starp viņām notiek mijiedarbība? Kas ir mijiedarbības pārnesējs? Pie pilnīgas atšķirības jeb neatkarīguma, saucas arī nekomutativitātes nosacījuma tāda pārnesēja nav un līdz ar to tāda pasaule nekā neiedarbotos uz mūsējo un otrādi.
Kaut kaadaa fizikas graamataa bija cilveeks, kas puuta balonu, uz kura bija moneetas un shii balona kljuushana lielaakam bija atteelojums, kaa izpleshas Visums. Bet ir likums, ka katrai darbiibai ir tieshi preteeji veersta pretdarbiiba. Ja kaut kas izpleshas, kaut kas cits saraujas (ziimeejumaa, kur puush balonu, taas buutu cilveeka plaushas). Viss, kas shajaa pasaulee ir vakuums, gara pasaulee ir mateerija. Un tur, kur gara pasaulee ir tukshums, sheit izpauzhas kaa mateerija. Gars un mateerija ir pilniigi pretstati, bet taataa veidaa, ka saliekaas kopaa un mijiedarbojas.
Analoģija nestrādā, jo tur viena matērija (balons) mijiedarbojas ar citu (plaušas).
Bet kas ir tas, kas saraujaas, Visumam izpleshoties? Varbuut kaut kas aarpus shii redzamaa Visuma.
Manupraat, kvantu fizika jau pieraada, ka mateerija rada apzinju ar to, ka noveerotaajs liek viljnjiem kljuut par daljinjaam. Kvantu fizika tiek nolikta malaa kaa kaut kas atsevishkjs un nesaprotams, bet iisteniibaa taa ir taa pati fizika, tikai mazaakos meerogos. tie pashi likumi darbojas arii lielos merogos. ja nebuutu noveerotaaja, visums buutu viljnji nevis planeetas, zvaigznes, cilveeki u.c.
Nē, tā nav ka novērotājs liek viļņiem kļūt par daļiņām, vienkārši tiem objektiem ir gan viļņu gan daļiņu īpašības reizē. Tu esi pārpratis.
aa es paarteicos. gribeeju teikt: "mateeriju rada apzinja"
``matēriju rada apziņa`` nesanāk, jo apziņa ir process matērijā.
es tp redzu taa - kad vadiitaajs vada mashiinu, mashiinas vadiishanas procesi liek domaat, ka mashiinaa ir apzinja - apzinja izpauzhas caur mashiinu. bet tas nenoziimee, ka apzinja nevar pastaaveet ari izkaapjot no mashinas.
Var bet kas izkāpa? Vadītājs. Vadītājs arī ir matērijas struktūra. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}