|
[Jul. 1st, 2024|10:34 pm] |
|
|
|
Comments: |
Tādā gadījumā tukša telpa jeb fizikālais vakuums arī ir matērijas forma, vakuumam ir noteiktas īpašības, tad nav absolūts tukšums.
Prātam kas spēlē realitātes spēli ir no kaut kā jāsastāv, ir jābūt kaut kam, kura strukturālās nevienmērības ir šis prāts.
Un apziņa bez matērijas arī, iespējams, no kaut kā sastāv, vienīgi to nevar definēt no materiālās pasaules paradigmas. Gars, dvēsele - tas, iespējams, pastāv, tikai nav definējams ar materiālās pasaules fizikas likumiem, bet, iespējams, ir definējams, ar pilnīgi citas pasaules likumiem.
Nesanāk, jo ja mums pieņemsim ir 2 pilnīgi atšķirīgas, t.i. ontoloģiski neatkarīgas pasaules, tad jautājums - kā starp viņām notiek mijiedarbība? Kas ir mijiedarbības pārnesējs? Pie pilnīgas atšķirības jeb neatkarīguma, saucas arī nekomutativitātes nosacījuma tāda pārnesēja nav un līdz ar to tāda pasaule nekā neiedarbotos uz mūsējo un otrādi.
Kaut kaadaa fizikas graamataa bija cilveeks, kas puuta balonu, uz kura bija moneetas un shii balona kljuushana lielaakam bija atteelojums, kaa izpleshas Visums. Bet ir likums, ka katrai darbiibai ir tieshi preteeji veersta pretdarbiiba. Ja kaut kas izpleshas, kaut kas cits saraujas (ziimeejumaa, kur puush balonu, taas buutu cilveeka plaushas). Viss, kas shajaa pasaulee ir vakuums, gara pasaulee ir mateerija. Un tur, kur gara pasaulee ir tukshums, sheit izpauzhas kaa mateerija. Gars un mateerija ir pilniigi pretstati, bet taataa veidaa, ka saliekaas kopaa un mijiedarbojas.
Analoģija nestrādā, jo tur viena matērija (balons) mijiedarbojas ar citu (plaušas).
Bet kas ir tas, kas saraujaas, Visumam izpleshoties? Varbuut kaut kas aarpus shii redzamaa Visuma. | |