08:51 pm - Latvieši
martcore raksta, ka "es, principā, jau nevispārinu, bet trimdas latvieši ir izdarījuši visu, lai jēdziens "trimdas latvietis" kļūtu par analogu jēdzienam "augstprātīga cūka"". Tas manī uzjundīja senas pārdomas.
Pārskatot 20. gadsimta vēsturi, man nopietni liekas, ka latviešu lielākā traģēdija ir nepārtrauktā dalīšanās. Tie, kas dien pie krieviem pret tiem, kas dien pie vāciešiem, "trimdinieki" pret "komunistiem", un tā tālāk, un tā joprojām. Tā vietā, lai cīnītos visi kopā, latvieši sadalās vairākās grupās un ar lielu entuziasmu apšauj cits citu. Mūsu jau tā ir maz, bet vēl sadalāmies vēl miniatūrākās grupiņās. Kā vecajā anerkdotē par velnu, kas māca savu mācekli, ka ebreju vārāmie katli nopietni jāuzrauga - ja viens izrāpsies, izvilks visus, bet par latviešiem var nelikties ne zinis - ja viens izrāpsies, pārējie paši ieraus atpakaļ.
ps - Man kā cilvēkam, kas ir maķenīt iepazinis trimdas latviešu politiskos centienus, visas viņu dibinātās organizācijas un akcijas 50 gadu garumā Latvijas atbrīvošanai, ir mazliet cits viedoklis. Jā, mēs neizskatamies simpātiski trimdas latviešiem. Nenoliegšu, ir bijis arī nepatīkami klausīties. Bet esmu pietiekami ciniska pret sevi, lai jautātu - vai tā ir tikai trimdas latviešu vaina, ka sajūta šķērma? Vai pateikt "pats duraks!" nav vieglākais, bet neproduktīvākais ceļš?
Es jau nesaku, ka mums jākrīt ceļos un jāsauc "aleluja", bet nav arī nekāda pamata uzsākt svēto džihādu.
piekrītu. turklāt, štelle jau tāda, ka te mīt latvietis vulgaris, kas drīkst būt dažādi kategorizējams - cits draņķis, cits lāga cilvēks, savukārt trimdinieki, lūk, visi vienā plauktā saliekami.
kaut arī es vispār nevarētu teikt, ka latvieši man patiktu. reizēm mani pārņem tā pati mizantropija, kas to britu žurnālistu, kurš aprakstot latviju bija iepinis ~šādu frāzi - neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai es varētu vēlēties kādu latvieti sev par draugu. un šādos dvēseles stāvokļos tie 'citi' latvieši atrodas vairāk pa ķērienam, un tiem tad arī tā pavairāk tiek.
| From: | shelly |
Date: | February 7th, 2009 - 09:15 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Par otro daļu es tev ielikšu to pašu komentāru, ko ieliku skukai:
"Vislabāk šo tautu raksturo tas, ka tā tiek raksturota šādi. Es nezinu nevienu citu nāciju, kas ar tādu mazohistisku kaifu kaisītu pelnus sev uz galvas."
Es pat varētu aizļirināties līdz tam ka naids pret sevi ir visu ciešanu iemesls.
| From: | starro |
Date: | February 7th, 2009 - 09:17 pm |
---|
| | | (Link) |
|
kāpēc lai es gribētu kādu par draugu tāpēc, ka viņš kādai konkrētai nācijai piederīgs? vai nu man ir par ko ar kādu runāt, vai nu nav; vai nu ir komunikācijas barjeras, vai nu nav. Un līdzīga valoda, pasaules uzskats, līdzīgas vērtības, tipiskas uzvedības shēmas, kultūra palielina iespējas, ka mēs varētu būt draugi. Un ja kāds nevēlas ar mani draudzēties, jo esmu viņam nesaprotams, tāpēc nepieņemams, neliek man plēsties pušu, lai izpatiktu un kļūtu viņam populārs.
šim žurnālistam, atceros, tieši tādus iebildumus (pārspīlēti) oficiālā formātā arī iesniedza - sak, lūdzam nevienkāršot kritērijus, kā viens cilvēks izvēlas draugus, kā arī nekropļot principus, kā ļaudīm iekārtot attiecības ar sabiedrību, kuru veido dažādas etniskās izcelsmes ļaudis.
From: | fedrs |
Date: | February 7th, 2009 - 09:22 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ir daži cienījami trimdas latvieši - divi pavāri un viens žurnālists. ;)
Ai, es domāju, ka tam visam (tai nesaprašanās) ir tikai 2-3 pamatcēloņi:
1) Katrs (kā trimdas, tā vietējie latvieši) uzskata, ka vēsturiski viņš ir vairāk cietis un ka otra puse to nenovērtē;)
2) Trimdiniekiem galvā bija drusku idillisks Latvijas tēls - cik paši no bērnības atcerējās, cik vecāki stāstījuši. Nelaime tikai, ka īstenība stipri atšķīrās no izsapņotā, no tā arī milzīga vilšanās un aizvainojums. Gluži cilvēciski un saprotami!;)
3) Vēl viena cilvēciska lieta: kad viens ļautiņš, kurš dzīvē drusku tālāk ticis, ierodas pie citā vietā dzīvojoša brālēna un saka: "Tu visu dari nepareizi! Es Tev tūlīt iemācīšu, kā rīkoties! Un Tu turpmāk dzīvosi lieliski!" Ar vislabākajiem nodomiem bruņots, protams, kā gan citādi. Un brālēns arī gluži cilvēciski atbild: "A ej, ka Tu..." Un labi, ka vēl mēslu dakšas nepaņem un neuzšauj pa muguras lejasdaļu;)