Ai, es domāju, ka tam visam (tai nesaprašanās) ir tikai 2-3 pamatcēloņi:
1) Katrs (kā trimdas, tā vietējie latvieši) uzskata, ka vēsturiski viņš ir vairāk cietis un ka otra puse to nenovērtē;)
2) Trimdiniekiem galvā bija drusku idillisks Latvijas tēls - cik paši no bērnības atcerējās, cik vecāki stāstījuši. Nelaime tikai, ka īstenība stipri atšķīrās no izsapņotā, no tā arī milzīga vilšanās un aizvainojums. Gluži cilvēciski un saprotami!;)
3) Vēl viena cilvēciska lieta: kad viens ļautiņš, kurš dzīvē drusku tālāk ticis, ierodas pie citā vietā dzīvojoša brālēna un saka: "Tu visu dari nepareizi! Es Tev tūlīt iemācīšu, kā rīkoties! Un Tu turpmāk dzīvosi lieliski!" Ar vislabākajiem nodomiem bruņots, protams, kā gan citādi. Un brālēns arī gluži cilvēciski atbild: "A ej, ka Tu..." Un labi, ka vēl mēslu dakšas nepaņem un neuzšauj pa muguras lejasdaļu;)