Shelly -

baigā retorika, nekas jau nebeidzas. frāze "bērnības trauma" ir daudz nesmieklīgāka, kā liekas

(Reply to this) (Thread)

Baigā retorika ir četrdesmit gadus ciest par kaut ko, kas ir sen beidzies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

HA! Arī holokaustam nav noilguma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam tieši tāpēc holokausts latviešu vidē ir tik nepopulāra tēma :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja, nav jau nekāda Sibīrija.:)

Bet, zini - vienmēr būs kādas mājās, kurās nevajag pieminēt striķi, gāzes kameru vai mācīšanos pamatskolā. Un arī ironizēt par to nevajag - vismaz, kamēr to nedara ļautiņš pats.:)

(Reply to this) (Parent)

vai tad nav?

(Reply to this) (Parent)

protams, bet bīstamākie ir zemūdens akmeņi. var likties, ka viss ir laimīgi, priecīgi un pozitīvi (kā man te norādīja kāds jūzeris siers) atrisinājies un piepeši - bāc, četrdesmit gados nāk skaidrība, ka visādas nelāgās īpašības, kas mūždien traucē dzīvot ir pa tiešo bērnības traumu sekas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vai arī nenāk tās apskaidrība :)

(Reply to this) (Parent)

Nu labi, pieņemsim , ka sliktās īpašības ir bērnības traumu sekas, bet visiem ir sliktās īpašības. Vienam tās ir ģenētiski pārmantotas (vai no zila gaisa radušās), citam kaut kādu notikumu rezultātā. Ir jāprot sadzīvot, pieņemt sevi un domāšanas shēma- viņš mani pameta, jo biju pārāk kautrīga gultā- pārāk kautrīga gultā esmu, jo māte ar mani nerunāja par seksu- značit vainīga māte, ir manuprāt, visnotaļ debīla un neproduktīva.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav jau runa par vainīgā meklēšanu tikai tāpēc, lai būtu ko vainot. ja var atrast, ka vainīga ir māte, tad var atbilstoši risināt problēmu. man liekas ir naivi domāt, ka bērns un pieaugušais ir divi dažādi cilvēki, bet šāda attieksme ir ļoti populāra

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikpat naivi ir iedomāties, ka bērns ir tas pats pieaugušais, tikai mazāks izmērā :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevis tas pats pieaugušais, bet tas pats cilvēks

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko nozīmē "tas pats cilvēks"? Es vairs negribu ēst saldējumu katru dienu un negribu dejot baletu, un vairs nekad nesvēršu 35 kilogramus. Man nav gandrīz nekādu kopīgu iezīmju ar to mazo cilvēku, un lielāko daļu no tā, kas ar viņu noticis, es esmu vienkārši aizmirsusi. Kas ir tas, kas padara mūs par "to pašu"? Ir jau visādi vienojošie, kas ir sagabājušies - vārds, uzvārds, tautība un ģimene, un grāmatas - bet vai ar to pietiek, lai teiktu, ka tas ir "tas pats"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir tas pats cilvēks tādā vienkāršotā izpratnē, dzīves līnija un kaut vai personas kods, bet nav tas pats cilvēks visbiežāk tādā personības izpratnē. nu kaut kā tā, man šķiet.

(Reply to this) (Parent)

man liekas, ka paliek kādas instinktīvās reakcijas un bailes. man joprojām ir bail no tumsas un asiem priekšmetiem. un sliktā pieredze tomēr atstāj noteiktas pēdas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka kaut kas saglabājas. Bet līdzīgas bailes un paradumi ir daudziem cilvēkiem.

(Reply to this) (Parent)

par tiem trīsdesmit pieciem kilogramiem neesi nu tik pārliecināta!

/nekas, es tikai velku paralēles ar vakardienas top tēmu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, man jau, piemēram, vilciens var noraut pusi ķermeņa, nekad nesaki nekad :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paga, ne jau es teicu, ka tu drīz satilpsi bērnu vannītē :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bērnu vannītei var izlīdzēties ar lielu lokanību ":)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu arī uz jogas nodarbībām ej? :D

(Reply to this) (Parent)

kā - Tu negribi ēst saldējumu katru dienu??!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nee :)

(Reply to this) (Parent)

Ja grib īdēt un ir par vārgu, lai tiktu ar sevi galā, tad nekas točna nebeidzas, bet ja ir kaut nedaudz veselīguma iekšā, spēja un galvenais vēlme risināt savas problēmas, tad bērnības traumas un sapista bērnība no visuresošās realitātes pārtop par atmiņām ar kurām normāli var sadzīvot nevelkot tās par iemeslu šodienas darbībām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

been there, done that! and u r right ;)

(Reply to this) (Parent)

ja meklē var arī katras slimības simptomus sevī sameklēt.
nevajag ieciklēties, tad arī bērnības un kādas-vēl-nebūt-traumas mazāk sāpēs

/es, protams, nerunāju par šausmu stāstiem, kad maza bērna acu priekšā vai ar pašu sīko notiek šausmu lietas.
diemžēl daudzi pieauguši ieciklējas un "sludina" par bērnības traumu - vecākiem nebija man tik daudz laika, cik vēlējos...

(Reply to this) (Parent)

Vecumdienas arī beidzas.

(Reply to this) (Thread)

Jā, tikai diez vai tās var saukt par laimīgām beigām :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

who knows, who knows... :)

(Reply to this) (Parent)

nu protams, ka laimīgas.

(Reply to this) (Parent)

kāpēc nē?

(Reply to this) (Parent)

atceros, lasiiju kaut kad interviju ar Lindu Leen, vinja arii esot apcelta un izsmieta skolas laikaa. un nekas, par spiiti visam, vinjas dziive iegroziijaas diezgan veiksmiigi peec tam.
bet dazhi juutiigaakie un vaajaakie var padariit arii sev galu.
taa kaa notiek visaadi...

(Reply to this) (Thread)

aha, rukšāne arī par sevi intervijā kādā teica.
man arī viena paziņa gāja rukšānes klasē, esot saukājuši par ruksi un metuši skolas somu pa logu laukā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manupraat, shaadus staastus var atcereeties jebkursh, kuram ir/bijis jociigs uzvaards. vai no taa rodas beerniibas traumas, nez..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, viņa esot bijusi atstumtā

(Reply to this) (Parent)

Arī visas briesmīgās vecumdienas beidzas, mīļo Šellij! Ar briesmīgu vai mazāk briesmīgu nāvi.

(Reply to this) (Thread)

Tās ir tās laimīgās beigas?!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jebkura mokoša stāvokļa izbeigšanās ir uzskatāma par laimīgu atrisinājumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepiekrītu. Es lietotu tikai tevis pašas vārdus - ka tās ir vairāk vai mazāk briesmīgas beigas.
Te gan derās paskaidrojums, ka es neemsu reliģiozs cilvēks nemaz un ne par mata tiesu. Līdz ar to nāve manā izpratnē ir beigas. Viss. Vairs nekādu, pat maza prieka mirklīšu, nekādu iepriecinājumu vai mazu dzīves dāvanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja, bet kā tur bija teicienā, kurš gan svešvalodā skanēja smukāk - "labāk briesmīgs gals, nekā briesmas, kam nav gala."
Jo ir situācijas, kad arī nereliģiozi cilvēki izmisīgi ilgojas pēc nāves, lai pārtrauktu mokas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams. Bet ne visi par laimi šādās situācijās nonāk.

(Reply to this) (Parent)

tieši bērnības nedienas bieži vien ir tās, kas iemāca pastāvēt pašama par sevi, kaut ko izcīnīt. kaut vai tikai tāpēc, lai "tur tiem riebekļiem" kaut ko pierādītu, ka viņiem nebija taisnība.

(Reply to this) (Thread)

Jāps. Droši vien arī vecuma nedienas kaut ko iemāca, tak diemžēl izmantot tu to vairs nepagūsti...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D

(Reply to this) (Parent)

Vēl biežāk iemāca naidu, riebumu un bailes pret apkārtējiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu esi briesmīgi naidīga?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es šoreiz ne par sevi.:)

(Reply to this) (Parent)

tas gan ir skumji, ja motivācija kaut ko sasniegt ir "tiem tur riebekļiem parādīšana".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī slikta motivācija ir motivācija. beigu galā - vai tad rezultāts nav svarīgāks?

(Reply to this) (Parent)

Jep. Atsevišķos zemeslodes reģionos tās не отходя от кассы pāriet briesmīgās pieaugušo dzīvēs.

(Reply to this)