Par bērniņiem un mājām
Ko mēs esam paveikuši laika posmā kopš, ēm, decembra beigām? Pārcelties uz jaunām mājām.
Ko mēs esam paveikuši laika posmā kopš janvāra sākuma? Ieviest mājsaimniecībā bērniņu.
Kopš 14. janvāra, kad Juniors jeb TJ, jeb Tī Džei, jeb Kukainītis, jeb galu galā Ķiņķēziņš mums pievienojās, mēs esam paveikuši nu ļoti daudz ko:
- brangi pieņemties svarā (to Tīdžejs);
- zaudēt svaru (to es);
- gulēt pa trīs stundām (to es un Tīdžejs) (un labi, ka mums ir tās trīs stundas, don't get me wrong);
- pazaudēt visai mājai apkuri un silto ūdeni īsi pēc lielā sala, aizkrāmēt guļamistabas logus ar plediem, atņemt rupucim sildītāju un nodzīvot vienu nakti bez bēdu (izņemot astoņsimts stresa punktu man par to, ka esam mājā bez apkures ar piecas dienas vecu bērniņu) (don't get me wrong 2: ja māja būtu tiešām ātri atdzisusi, mums bija plāni b, c un vēl viss grieķu alfabēts);
- (aiz atvieglojuma par atgūto siltumu) briesmīgi sastrīdēties ar vīru, noraudāt kādas sešas stundas no vietas, būt pārliecinātai, ka vīrs ir monstrs bez jūtām un nelietis, un gandrīz sākt gūglēt how to cope with being a single mom;
- barojot bērniņu, dziedāt šūpuļdziesmas no: 1) Mūzikas skaņām (par kittens and ribbons); 2) rokoperas Lāčplēsis (par mazo bērniņu); 3) latvju tautas folkloras pūra lādes (par āzīti), 4) strēlnieku repertuāra (par šķēpiem zeltsaules staros). Šodien sekoja klasika, kas bija par circenīti aizkrāsnē, bet tas tak nebija izturams, man kaut kādā otrajā pantā aizlūza balss un es atkal sāku gauži jo gauži raudāt, tas ir briesmīgi sērs gabals;
- izbraukāt ja ne visas, tad vismaz pusīti visu Jelgavas aptieku, secināt, ka piedāvājums priekšlaikus dzimušiem bērniņiem Jelgavā ir reāli vājš, lai tikai pēc tam saprastu, ka īstenībā internetā tas viss tomēr ir;
- palaist garām interneta pasūtījuma piegādi, jo jādzied Ķiņķēziņam par circeni.
Kopumā mums iet ļoti labi, mēs joprojām dzīvojam kastēs un es nezinu, kad mēs visu izdarīsim, bet izdarīsim. Tikai tā raudāšana tracina vairāk nekā šuves.