Scorpse ([info]scorpse) rakstīja,
@ 2014-02-04 15:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
"Mazajā cilvēkā" bija divi tie ļaundari, nu, kidneperi, kas bija nolaupījuši Maksīti, lai nogādātu viņu bagātajam senjoram Lopesam Dienvidamerikā. Viens bija slīpētais Bernhards ar ledusskapja balsi, operācijas smadzenes un virzītājspēks, bet otrs bija žūpa Oto, kas katru mīļu dieniņu pieļurbājās un kam bija grandiozs zods, tāds milzīgs un izvirzīts uz priekšu.
Nu, ja, es viņus abus tikko redzēju uz ielas, tepat netālu no Viesturdārza.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]scorpse
2014-02-04 16:37 (saite)
Ēēē, es viņus visus ļoti spilgti atceros. Un tā viņi dzīvo man tur galvā un plosās. Kad ieraugu kādu skaistu, kokiem noaugušu aleju, saku nevis 'Vai, kāds glīts ceļš!, bet 'Te tak izskatās uz mata kā Gredzenu pavēlniekā, kad hobiti slēpās no gredzenrēga!' Un tā vislaik.
Bet Mazo cilvēku kaut kad pārlasīju atkal vāciski, bet tas ar bija pirms kāda laiciņa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]neraate
2014-02-04 18:08 (saite)
acīmredzami man tik spilgti ietekmē grāmatas par zvēriņiem. trollīti muminu, vēju vītolos, donkihota zirgu, jātnieku bez galvas (zirgus, ja precīzāk)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?