Ēēē, es viņus visus ļoti spilgti atceros. Un tā viņi dzīvo man tur galvā un plosās. Kad ieraugu kādu skaistu, kokiem noaugušu aleju, saku nevis 'Vai, kāds glīts ceļš!, bet 'Te tak izskatās uz mata kā Gredzenu pavēlniekā, kad hobiti slēpās no gredzenrēga!' Un tā vislaik.
Bet Mazo cilvēku kaut kad pārlasīju atkal vāciski, bet tas ar bija pirms kāda laiciņa.