mēs te- žournālā gandrīz visi esam saistīti. kā frendi, regulārie vuāristi un komentāru spamotāji. viens notikums izraisa citu. kāds uzraksta, cits iekomentē, cits izlasa un apraudas, vēl kāds ķiķina. vēl kāds izlasītā ietekmē izdzēš savu žournālu. iedomāsimies- es uzrakstu kaut ko tādu par tevi. apsmaidu, vai apreju, vai izsmeju, vai nodiršu. tu izdzēs savu žournālu. nav svarīga motivācija. es sajūtu, ka esmu (varbūt) nodarījis kaut ko sliktu. un arī aizbēgu- izdzēšos. vēl kāds to pamanot, pēkšņi atskārst kāds emociju surogāts tomēr ir žournāls. reakcija ir sākusies. žournāli pazūd viens pēc otra. galu galā paliek vien watt (pieņemsim- patreiz atvaļinājumā) ar pāris izolacionistiem, kas neintersējas par apkārt notiekošo, par citu virtuālajiem ķermeņiem.
nav vairs kas izdalītu kodus.
nav vairs kas raksta.
nav vairs ko lasīt.
end of the journal.