nav nekā labāka par sajūtu, ka kāds lasa to, ko esi uzrakstījis, uzraktījis kaut ko, ko pats uzskati par patiesi būtisku. pat, ja lasītājs neraksta nopūtas un necitē tevi, tā sajūta, ka tevi lasa, ir ļoti laba. un tas, ka tu to zini arī uzliek atbildību par rakstīto, tādu, ka reizēm vairs neesi spējīgs neko uzrakstīt. jo liekas, ka tu vari pievilt savu neredzamo lasītāju. kuru ļoti mīli.