6.6.11 19:51Nekad nebūtu domājusi, ka mana lielākā vēlēšanās pirmdienas vakarā būs iedzert aliņu. Nebeidzu sevi pārsteigt.Aizstaigāšu līdz veikalam, un pie reizes iečekošu skaistās kleitas skatlogos, jo jāsāk meklēt kaut kas Aiguča izlaidumam. |
stand still
keep.quiet
6.6.11 14:33 Pēc kārtīgajām pusdienām būtu jauki tagad vienkārši atlūzt savā gultiņā. Bet nē, jāskrien, jāņemas, jādarās... Vai, vai. Bet mierina doma, ka nu kas tad nu vairs te atlicis... Bet vismaz tagad varēšu novērtēt savu brīvību un iespēju pašai izlemt, ko un kad darīt. |
6.6.11 09:58 Nu tā, veiksmīgi esmu atgriezusies no savām garajām brīvdienām, kas nemaz nebija tik brīvas, bet nu, neko darīt, uz tādu darbu parakstījos, un tagad neatliek nekas cits kā iekost lūpā, paklusēt un izbaudīt tik, cik iespējams.
Skaisti jau, protams, viss, pludmales, kalni, ūdens, salas... Turp braucot visu laiku no manas puses tik - āh un vōu, un amazing. Un ar laiku arī paveicās. Visas dienas bija saulainas, gandrīz bez mākoņiem, tikai svētdien kaut kas nogāja greizi, lija visu dienu, bet tā pat labāk, jo četras stundas mašīnā, karstumā tomēr negribētu vēlreiz izdzīvot. Tomēr kārtējo reizi nācās apbrīnot meiteņu mammu, un ne labā ziņā. Pēc pirmās saulē un karstumā pavadītās dienas MF jutās ļoti slikti, temperatūra uzkāpa līdz pat 38.3, visu atlikušo dienu nogulēja gultā, mierīga un klusa, un, ticiet man, pēdējās divas īpašības nu tiešām nav viņai raksturīgas, tas vien jau liecināja par to, ka galīgi nav labi...Un naktī arī otrai tāda pati temperatūra, plus vēl briesmīgas pumpas vis cauri uzmetās...Bet mammai vienalga, zāles iekšā un viss čiki, nākošajā dienā braucam uz jūru atkal, par spīti tam, ka es brīvprātīgi pieteicos palikt ar meitenēm mājās. Es, protams, neesmu mamma, no tādām lietām neko nesaprotu, bet man ir aizdoma, ka īpaši prātīgi tas nebija... Bet visādā citādā ziņā, viss labi. Tikai brīnos par to, kā pavadot trīs dienas saulē neapdegu it nemaz, un pat īpaši vairāk nenosauļojos. Neesmu balta, bet tas nav pateicoties šīm dienām pie jūras, drīzāk gājieniem uz ezeru pagājušajā nedēļā.... Bet nu laikam labāk tā kā apdedzināties. |
1.6.11 11:23Šo dienu var atzīmēt kā īpašu trīs iemeslu dēļ. Ir 1. jūnijs. Tas nozīmē, ka palikušas precīzi 30 dienas, ko pavadīt šeit. Nu vairs galīgi neliekas daudz. Svari šorīt rādīja 58.3. Izskatās, ka būšu veiksmīgi tikusi vaļā no šeit uzēstajām picām, makaroniem, cepumiem un pārējiem gardumiem. Jauki, bet tomēr ceru, ka vēl kaut kas pazudīs, jo mammucis vakar iepriecināja ar savu 'vai kādi tev vaiiiidziņi', haha. Unnn... šodien beidzot braucam uz Sorrento. Laika ziņās gan sola briesmīgu laiku, bet tomēr ceru, ka prognozes nepiepildīsies un viss būs čiki. Vismaz vienu dienu no četrām tā kā gribētos pavadīt pludmalē, saulītē. Priecīgas brīvdienas!! |
30.5.11 22:39Nevarēju saprast, ko man kaut kāds dīvainais sapnis atkal, tak tik ilgu laiku nebija pat prātā ienācis tas cilvēks... Atbraucu mājās, paskatos atstātajā telefonā - jā, protams, jauna sms, un diez no kā!?Par pašu sapni... Kamēr viens ignorē, tikmēr otrs vai mirst no vēlmes runāt, visdažādākajos viedos cenšas pievērst uzmanību, un tad pēkšņi viss kājām gaisā, mainītās lomās. Ha, nu tieši tāpat kā dzīvē. Tagad laikam sanāk, ka es esmu tā, kas ignorē, un ceru, ka tā tas arī paliks. Nevajag, nevajag, nevajag man to prāta čakarēšanu vairāk, paldies!
|
27.5.11 15:50 Ļoti, ļoti, ļoti ceru, ka, kad pēc brīvdienām atkal būšu atpakaļ, mamma sagaidīs mani ar labām ziņām par dzīvokli. Gribas, lai vismaz viena bēda, smagums, ir nost no viņas pleciem, prom no viņas galvas. Lai arī esmu redzējusi tikai dažas bildes no tā dzīvokļa, tas bija vienīgais, kas tiešām 'noķēra', varēju ideāli iedomāties, kā karstā jūlija pēcpusdienā, kad gaiss smaržo sāļi, pēc jūras un negaisa, kāpju pa kāpnēm uz trešo stāvu, viņi man atver durvis, palīdz iestiept iekšā mantas, un mamma jau mani velk uz virtuvi pie lielas aukstās zupas bļodas. Es sēžu uz virtuves palodzes, stāstu par visiem saviem piedzīvojumiem, un visi, sasēdušies pretī, uzmanīgi klausās. Gaiss ir smags, tālumā dzirdama pērkona dunoņa, arī debesis jau sāk satumst, kad pēkšņi kāds no mums ierosina aiziet līdz jūrai. Mamma paņem no skapja krāsainos lietus mēteļus, un mēs dodamies.
Man liekas, ja nedabūsim to dzīvokli, es raudāšu. Un, tādā gadījumā, tā būs pirmā reize šogad, kad raudāšu tā pa īstam, no sirds, un ilgi.
|
27.5.11 10:59 - Trouble Man ir tāda aizdoma, ka pirmo mēnesi mūsu ledusskapis (ja mums tāds vispār būs, protams) būs pilns ar vidažādākajām alkohola pudelēm. Jau tagad tiek sastādīts saraksts, ko, kur un ar ko jāpasvin atgriešanās.
|
26.5.11 00:50
|
26.5.11 00:17Šodien tiku pie jaunas gaiši lillā nagu lakas, maziem auskariņiem un matu kušķa. Produktīvi, es teiktu. Un vēl sapratu, ka bez naudas nav aršana, un, ja ir nauda, ko tērēt, laiks kaut kā ātrāk paiet. |
23.5.11 17:09Piektdienas pēcpusdienā ar stipri nelaimīgu sejas izteiksmi (un ne tikai) iemetu maisā pāris drēbju gabalus, pidžamu un kosmētikas maku, un aizbraucu uz Kortonu. Nezinu, nu nevilka pilnīgi un galīgi mani uz turieni, iespējams tāpēc, ka iepriekšējās brīvdienas, ko tur pavadīju, bija vienkārši skraidīšana augšā - lejā pa kalnu, lai tikai mierā un klusumā uzpīpētu un paskatītos uz pilsētu no augšas, neko citu vai nu negribēju darīt, vai arī laikapstākļi neatļāva. Bet svētdienas vakarā nācās atzīt, ka šīs brīvdienas bijušas daudz, daudz labākas. Sestdienas pēcpusdienā beidzot saņēmos un uzlīdu pašā kalna augšā, tur baznīca, klosteris, un, kas pats galvenais, elpu aizraujošs skats. Labprāt padalītos ar kādu bildi, bet mans paradums nagu vīlīti pēc lietošanas pavirši iemest somā beidzot ir atmaksājies - telefona kameras objektīva stikliņš ir nedaudz novīlēts, un bildes līdz ar to - pilnīgi un galīgi nekādas. Svētdien beidzot izdevās izgulēties, acis atvēru tik ap desmitiem, un salīdzinājumā ar ikdienu, tas ir kaut kas nu voooouu. Pēc tam pa gultu vārtoties izdomāju, ka beidzot laiks aizsauļot savu smieklīgo traktorista iedegumu - jābrauc uz ezeru, desmit minūšu laikā sagatavoju līdzņemšanai augļu salātus, iemetu somā peldkostīmu, dvieli un ūdens pudeli, un skrēju uz vilcienu. Pārrados mājās piecas stundas vēlāk, sarkana kā biete, atklājusi peldēšanās sezonu un lapsenes sadzelta, bet tomēr smaidīga un gandrīz laimīga. Tagad, kad kājas pirksts piepampis divas reizes lielāks, un to vairs nevar pakustināt, vairs tik laimīgi nejūtos, un kaut kā vēl bijis par daudz, jo naktī pamodos ar varen jocīgu sajūtu rīkles galā. Lūdzos kādam augstākam spēkam, lai tik pagājusī otrdiena neatkārtojas, man pietika ar to pašu, un tas apžēlojās, tomēr nav tik traki, ik pa laikam tikai sāpēs jāsaviebjas - kaut kas dur pakausī. |
20.5.11 10:39 Diena pati par sevi gan tāda, nu, nevisai. Biju ļoti sliktā noskaņojumā, un manai darba dienai ļoti skaistu, treknu punktu pielika MF, kas, atstāta uz piecām minūtēm viena pati, ielīda stūrī un nošķērēja sev matus. Lai arī pirmajā brīdī biju ārprātīgi dusmīga, vēlāk par to pasmējos, un tagad, kad visi ir daudz maz aplīdzināti, neizskatās nemaz tik traki. Nu, smuki arī nav, bet varēja būt trakāk.
Šodien pēcpusdienā atkal braucam uz villu... Neesmu sajūsmā, jo pēdējā laikā katras brīvdienas pavadam tur, un tas vairs nav fun. Cerams, ka šoreiz vismaz manā brīvajā laikā negāzīs kā pa Jāņiem, tad varbūt pat varētu sadomāt kaut ko interesantu, ko padarīt. |
19.5.11 13:08Visi cenšas mierināt, saka, kas tad nu vairs te palicis ko dzīvot, un itkā tā arī ir, sešas nedēļas uz divdesmit nedēļu fona tiešām neliekas tik briesmīgi, bet katra diena nu tāāā velkas, nevaru piespiest pati sevi iet lejā un kaut ko darīt.Šorīt vēl uzzināju, ka, lai arī ar nākošo auklīti bijām sarunājušas, ka viņa ieradīsies 28., tas ir, divas dienas pirms manas aizbraukšanas, Viņa, neko nesakot un iepriekš nebrīdinot, noskatījusi (īsti negribas ticēt, ka tiešām nopirkusi) biļeti uz... 11. jūliju. 11. JŪLIJU. Ok, saprotu, ierasties divas, trīs, nu labi - piecas dienas vēlāk, bet ne jau nu divas nedēļas! Tagad jūtos ļoti neērti, jo tā slavēju viņu, teicu, cik atbildīga un visādi citādi laba viņa ir, jo tiešām tā vienmēr arī ir bijis, bet nu šitā izdarīties būtu tiešām nejauki. Vēl joprojām gaidu atbildi no viņas, cerams, ka vienkārši būsim kaut ko pārķēruši un nekādu izmaiņu plānos nebūs. |
18.5.11 23:21 - This one goes for all of you, italians.Izej ārā īsos šortos un sajūties kā slavenība, jopt.Tas viņiem ir pilnīgi normāli, ka saulainā dienā, +25 vismaz, cilvēki staigā garās biksēs un melnos mēteļos. Ok, mīļie, manis pēc svīstiet nost, bet nelieciet man, normālam cilvēkam, justies kā idiotam, un, vīrieši, ieraugot atkailinātus ceļgalus, pacentieties savus sajūsmas (?) saucienus paturēt pie sevis. Nu neko, bija vismaz iespēja patrenēt savu pokerface šodien, haha. |
17.5.11 09:56Nekad nebiju domājusi, ka būšu tik švaka, un mans homesick pārvērtīsies kādā tiešām fiziskā sāpē. Atlikušas sešas nedēļas, un es sāku jukt prātā.Jau trešo nakti aizmigt nevaru, lai arī esmu pārgurusi, grozos līdz trijiem, pēc tam mostos ik pēc pusstundas, un tā līdz pat septiņiem. Šorīt visam vēl klāt ir apetītes zudums, kas man vispār, šķiet, ir pirmo reizi dzīvē. Pateicu, ka šodien nebūs nekāda mājas tīrīšana, tūlīt likšu sīci gulēt un pati arī mēģināšu nedaudz atgulties. Kad būšu mājās un pēc kāda laika čīkstēšu, cik man tur slikti, darīt nav ko un viss riebjas, lūdzu, iepļaukāt mani un atgādināt, cik nelaimīga jutos maija vidū. |
16.5.11 16:22 |
11.5.11 13:35Šodien atkal tā diena, kad galva pilna ar domām, un visas tādas pus pabeigtas. Ja būtu iespējams, paņemtu tagad brīvu, izietu ārā, apsēstos kādā saulainā vietā ar labu skatu, klausītos dziesmu, un sēdētu tik ilgi, kamēr visu izdomātu līdz galam. Nav jau tā, ka kaut kas baigi svarīgs būtu, bet tomēr gribas kārtību un kaut kādu sakārtotību arī sevī pašā. |
10.5.11 20:11The world I loveThe tears I drop To be part of the wave Can't stop. Ever wonder if it's all for you?  |
9.5.11 13:00Šo sestdien biju uz Castiglione del Lago. Pamatīgi paveicās ar laiku, tikai diemžēl nebija nekā piemērota ko uzvilkt, tāpēc atgriezos mājās ar seksīgāko traktorista iedegumu ever. Viss jau skaisti, vieta, ezers, un arī ar vilcienu un biļetēm nekādu problēmu nebija, tikai tie vīrieši... Ah, atbraucu atpakaļ tiešām nogruzīta, piesējās kādi trīs, un visi tik uzbāzīgi! Kadrs stacijā bija visdrausmīgākais, ne vārda angliski neprata un nesaprata, bet viņam po, tik mauca kaut ko, gan itāļu, gan franču valodā, un beigās vēl sāka bakstīt un aiztikt, vienu brīdi tiešām biju izmisumā, jo neviena cilvēka apkārt, vieta arī tāda nomaļa... Br.Esmu izskatījusi, cik nedēļas palikušas līdz mājās braukšanai, un tagad cenšos izplānot katru no tām, divu iemeslu dēļ - lai laiks ātrāk paskrien, un lai, vēlāk atceroties šeit pavadīto laiku, nebūtu jāčīkst, varēju izdarīt vēl to un to, aizbraukt tur un tur... Šajā nedēļā paredzēta meiteņu ballīte, tā kā darīt tiešām būs ko, jācep, jāšmorē, jāberž un arī jāvaktē mazās... Arī svētdien droši vien man palūgs aizpildīt vienu no babysitting night, tā kā paredzu, ka nekāda atpūta nesanāks. Pēc tam beidzot ceru vienas brīvdienas pavadīt mājās, neko nedarot, nekur neejot, vienkārši gulēt ilgi, ilgi, pēc tam aiziet uz ķīniešiem, un vēl kādu filmu vakarā paskatīties. Jūnija sākumā braucam uz Neapoli, tur Džustinai iesvētības, uz kurām es diez vai būšu aicināta, un pat ja būšu, droši vien atteikšos, jo tomēr brauciens uz Capri salu liekas kārdinošāks. Vēl jāatrod laiks lai satiktu Evu un Karlo, jo izskatās, ka tā būs pēdējā reize, kad kopā ar ģimeni brauksim turp. Jūnija pēdējā nedēļā - brauciens uz Sorrento. Tā kā kopā ar PL, droši vien mani vedīs uz kādiem muzejiem un tamlīdzīgām iestādēm, jo vēl joprojām neesmu skaļi atzinusi, ka tas manī neizraisa pilnīgi nekādas emocijas, bet tomēr ceru, ka man piešķirs arī kādu laiku vienai pašai, un tad gan - uz pludmali! Tam visam pa vidu vēl jāsatiek Luidži, jāatrod un jāaizbrauc uz veikalu, kur Bacio šokolādi pārdod lētāk kā visos citos veikalos, jāizstaigā veikali, lai atrastu labākās un lētākās pavārgrāmatas, un jāsagādā atvadu dāvana.  |
9.5.11 12:48Svētdienas jaukākā daļa bija skrējiens uz Florenci. Pirmkārt jau pats ceļš uz turieni... Kavējām, tāpēc šoferis dikti steidzās, un lēnāk par 150 nebija nevienu pašu brīdi. M, uzliku dziesmu un tiešām kaifoju.Man bija tikai nepilnas divas stundas laika, lai izvēlētos peldkostīmu un izdomātu, kā pēc iespējas lietderīgāk iztērēt atlikušos 25eiro. Galu galā iznācu no veikala ne tikai ar peldkostīmu, bet arī jūrnieku krekliņu, tumši ziliem vasaras svārciņiem un rozā kleitu meiteņu ballītei. Atbraucu mājās, pielaikoju visu vēlreiz un biju tiešām pārsteigta - viss patīk, viss izskatās labi... Parasti gan ir tā, ka vakarā vēl domāju - nē nu tiešām, vajadzēja ņemt to, šito, bet šoreiz esmu tiešām apmierināta. Nu vienīgās no mana saraksta vēl neizsvītrotās lietas ir soma un sandales, bet arī tās jau par skaistām cenām esmu nolūkojusi. Pārējo naudiņu - krāt, krāt, krāt, neko netērēt!! |
5.5.11 11:49Svētdien man būs dikti svarīga diena - perfektā peldkostīma meklējumi Florencē! Iepriekšējo melnbalti-pumpaino pirku pirms četriem gadiem, un nu tas ne tikai nonēsāts un palicis par mazu, bet arī tiešām izskatās vairāk pēc veļas komplekta kā pēc peldkostīma. Esmu izčekojusi visus iespējamos vairantus, un sapratusi, ka dikti jau gribētos atrast kaut ko puķainu, raibu un vasarīgu, vai ideālā variantā - koraļļu krāsā, un esmu arī gatava par to atstāt nejēdzīgi daudz naudas. Laikam pie vainas tas, ka man nekad nav bijis peldkostīms, kas tiešām patiktu, piestāvētu, un par kuru saņemtu kādus komplimentus. |
Powered by Sviesta Ciba