17.8.11 18:21Man ir tāda dusma uz mazo brāli un māsu. Uztaisīju super garšīgu dārzeņu zupu ar makaroniem, klāt var pielikt vēl kausēto sieriņu... Nu tāda ņamma, pašai prieks. Bet viņi neēd. Neēd un viss. Un tā arī iepriekšējās dienās, ja vakariņās nav vārīti vai cepti kartupeļi, labāk uzēd maizi un viss. Gr. Vēl tas, ka viņi aiz sevis nesavāc un pat elementāras lietas mājās nedara, vienmēr aiz viņiem paliek netīro trauku kalni, drēbju čupas, papīru un citu sūdu kaudzes. Jāaizrāda kādas desmit reizes vai jāsabļauj, lai kaut kas mainītos, un tad tādas sejas uztaisa, itkā nezinu ko prasītu no viņiem. Pāris dienu laikā, kopš esmu atbraukusi ciemos, jau vairākkārt esmu cīnījusies ar vēlmi viņus iepļaukāt.Prieks, ka rīt braucu atpakaļ. |
stand still
keep.quiet
29.6.11 19:41Moncis ir veiksmīgi klāt. Vienkārši neticēju pati savām acīm, kad redzēju sarkano galviņu izkāpjam no vilciena! Bet nu tālāk viss forši, visu dienu kaut ko čilojam apkārt, runājamies gan par svarīgām, gan nesvarīgām lietām. Man ļoti, ļoti liels prieks, ka meitenēm jaunā auklīte ļoti patīk, MF jau samīļoja viņu, un pat vairākas reizes, visu ko stāsta, rāda. Liekas, ka viņām nebūs tādas problēmas kā man sākumā, bet tomēr situācija bija daudz, daudz savādāka, jo es ierados laikā, kad apkārt bija visi brālēni, māsīcas un citi radinieki, ar kuriem viņa tad pavadīja visu laiku. Ā, un arī angliski viņa tik pat kā nerunāja, un arī nesaprata lielu daļu no tā, ko es teicu.Tagad atdevām meitenes vecākiem, uzgājām uz mūsu/Montas istabu, dzeram aliņu un gaidam vakariņas. Visu laiku cenšos atcerēties, kāda sajūta bija, kad es pati te biju pirmo reizi, cik viss likās skaisti, interesanti un... savādāk. Tagad te tiešām jūtos kā mājās, pie skaistā skata aiz logiem jau pierasts tik tālu, ka vairs pat neievēroju. Un, kad iedomājos, ka rīt no rīta jau būšu vilcienā un vakarā - Rīgā, vēderā sāk tā patīkami kņudēt. :)  |
20.6.11 22:22 Neticami, vakar likās, ka šī būs neciešama un smaga diena, bet galu galā bija, labi, ne viegla, bet ne uz pusi tik smaga kā biju domājusi. No astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā biju kopā ar meitenēm, viena pati. Pusdienas, snacks, uz parku aizgājām, pa pilsētu pastaigājām, uz lielajām kāpnēm pasēdējām, tad vakariņas, un vēl pie tam izdevās abas vannā ielikt un pat matiņus izmazgāt. Tiešām varoņdarbs, varu lepoties pati ar sevi. Tagad atslodzīte - papīpēt un tad seriāls.
|
6.6.11 09:58 Nu tā, veiksmīgi esmu atgriezusies no savām garajām brīvdienām, kas nemaz nebija tik brīvas, bet nu, neko darīt, uz tādu darbu parakstījos, un tagad neatliek nekas cits kā iekost lūpā, paklusēt un izbaudīt tik, cik iespējams.
Skaisti jau, protams, viss, pludmales, kalni, ūdens, salas... Turp braucot visu laiku no manas puses tik - āh un vōu, un amazing. Un ar laiku arī paveicās. Visas dienas bija saulainas, gandrīz bez mākoņiem, tikai svētdien kaut kas nogāja greizi, lija visu dienu, bet tā pat labāk, jo četras stundas mašīnā, karstumā tomēr negribētu vēlreiz izdzīvot. Tomēr kārtējo reizi nācās apbrīnot meiteņu mammu, un ne labā ziņā. Pēc pirmās saulē un karstumā pavadītās dienas MF jutās ļoti slikti, temperatūra uzkāpa līdz pat 38.3, visu atlikušo dienu nogulēja gultā, mierīga un klusa, un, ticiet man, pēdējās divas īpašības nu tiešām nav viņai raksturīgas, tas vien jau liecināja par to, ka galīgi nav labi...Un naktī arī otrai tāda pati temperatūra, plus vēl briesmīgas pumpas vis cauri uzmetās...Bet mammai vienalga, zāles iekšā un viss čiki, nākošajā dienā braucam uz jūru atkal, par spīti tam, ka es brīvprātīgi pieteicos palikt ar meitenēm mājās. Es, protams, neesmu mamma, no tādām lietām neko nesaprotu, bet man ir aizdoma, ka īpaši prātīgi tas nebija... Bet visādā citādā ziņā, viss labi. Tikai brīnos par to, kā pavadot trīs dienas saulē neapdegu it nemaz, un pat īpaši vairāk nenosauļojos. Neesmu balta, bet tas nav pateicoties šīm dienām pie jūras, drīzāk gājieniem uz ezeru pagājušajā nedēļā.... Bet nu laikam labāk tā kā apdedzināties. |
20.5.11 10:39 Diena pati par sevi gan tāda, nu, nevisai. Biju ļoti sliktā noskaņojumā, un manai darba dienai ļoti skaistu, treknu punktu pielika MF, kas, atstāta uz piecām minūtēm viena pati, ielīda stūrī un nošķērēja sev matus. Lai arī pirmajā brīdī biju ārprātīgi dusmīga, vēlāk par to pasmējos, un tagad, kad visi ir daudz maz aplīdzināti, neizskatās nemaz tik traki. Nu, smuki arī nav, bet varēja būt trakāk.
Šodien pēcpusdienā atkal braucam uz villu... Neesmu sajūsmā, jo pēdējā laikā katras brīvdienas pavadam tur, un tas vairs nav fun. Cerams, ka šoreiz vismaz manā brīvajā laikā negāzīs kā pa Jāņiem, tad varbūt pat varētu sadomāt kaut ko interesantu, ko padarīt. |
3.5.11 20:46Lai arī parasti man nav nekādu iebildumu savu brīvo laiku pavadīt vienai, šodien kaut kas uznāca un, īsti pat neapdomājusies, pazvanīju vienīgajam šajā pilsētā pazīstamajam cilvēkam - Luidži, uzaicināju pievienoties man pastaigā.Stāstot par savu ikdienu, sapratu, ka izklausās tiešām bad, īpaši daļa par māti, kura netiek galā pati ar saviem bērniem, un visus, pilnīgi visus pienākumus mājās ir uzticējusi kādam citam, tas ir - man. Protams, man vienmēr ir paticis sabiezināt krāsas, sarunas beigās pati to atzinu... Bet, kad pārnācu mājās, liekas, ka šī tiešām ir tā reize, kad viss ir tieši tik traki kā stāstīju Luidži. Atverot durvis, man kā milzīga lavīna uzgāzās abu meiteņu bļaušana. Jā, tādas nu viņas ir, nevaldāmas, jo īpaši vakarā. Māte balta kā krīts, izmisušu skatienu steidzās man pretī un stāstīja, cik briesmīga bijusi pēcpusdiena peldbaseinā, abas niķīgas, katra uz savu pusi raujās, blā blā blā. U don't have to tell me this, I spend every day with them, shiiiit. Nē nu tiešām, pizģets. Ir cilvēki, kuriem vajadzētu visu dzīvi dzīvot vieniem, jo, lai kā arī viņi necenstos un neizliktos, bērni viņiem ir tikai lieks apgrūtinājums un rūpes, bet diemžēl viņi paši to nesaprot. Diez kā viņa jutās, kad MF pēc manas atnākšanas teica - "Ok, Mommy, I have spent some time with you, now I want to spend some time with Her." ? Hā, droši vien atvieglota. Un arī šovakar par vakariņām (purē un vistas fileju baltvīnā) man paldies nav pateicis vēl. Tikai atgādināja, lai neaizmirstu pievākt vannas istabu un savākt savus matus no vannas. Labi, ka tajā brīdī viņa neredzēja manu seju, jo tajā būtu nolasāms viss, ko es domāju par viņu. Bet nu jā, skaidrs ir tas, ka vakariņas viņiem vairs netaisīšu!
|
31.3.11 16:03Nekad neesmu šaubījusies par to, ka laiks skrien, taču atkal jau jābrīnās - vēl viena nedēļa tūlīt būs aizskrējusi. Vēl palikušas divas dienas, tieši tik, cik vajadzīgs, lai savestu kārtībā māju. Šajās dienās esmu pamatīgi slinkojusi, tāpēc būs tiešām jāpasvīst. Šodien tiku galā ar savu istabu un virtuvi, rīt jāķeras klāt meiteņu un vecāku istabai, plus vēl gludināšana. Un vakar, kad mēģināju aizmigt, sapratu, ka šonakt tomēr gulēšu savā istabā, savā gultā. Naktīs sīkā reizēm savā nodabā sāk kaut ko bubināt vai ņīdēt, kaut gan īstenībā nemaz nav pamodusies, bet es jau lecu augšā un esmu gatava mesties uz virtuvi... Pēc tam atkal aizmigt ir pagrūti. |
29.3.11 12:02Šodien mazo nevaru izturēt, tik niķīga! Nevar saprast, vai zobi nāk, vai tas dēļ iesnām, bet nu man ir grūti, gribas vienkārši atslēgties.Tikko runāju ar viņas mammu, sūdzējos, ka laiks tāds nekāds, apmācies, ik pa brīdim līst, un ārā iet bail, bet ha, kā beidzām runāt, visi mākoņi izklīda un nu spīd saule, arī vējš nav. Varētu pat mēģināt iziet ārā! |
27.3.11 10:36Laimīgā kārtā nakts bija pat ļoti ciešama. Protams, prieks celties vienos un steberēt pēc piena nav tas lielākais, tomēr biju iedomājusies, ka būs nedaudz grūtāk.No rīta mazā, protams, padomās kā vienmēr pirms septiņiem (vai pēc jaunā laika - astoņiem?), bet iecēlu viņu pie sevis gultā, kopā paskatījāmies Misteru Bīnu un tikai tad sākām rosīties pa māju. Šodienas plāns bija aizstaigāt līdz pilsētai pēc džinsu jaciņas un paskatīties kādas nagu lakas (svētdienas prieciņi, ha), bet laiks ārā izskatās tik nemīlīgs, ka domāju, varbūt pārcelt to uz citu dienu. Stulbi, tiešām negribas visu dienu mājās nosēdēt atkal... Nezinu. |
Powered by Sviesta Ciba