stand still

keep.quiet

6.6.11 09:58

Nu tā, veiksmīgi esmu atgriezusies no savām garajām brīvdienām, kas nemaz nebija tik brīvas, bet nu, neko darīt, uz tādu darbu parakstījos, un tagad neatliek nekas cits kā iekost lūpā, paklusēt un izbaudīt tik, cik iespējams. 
Skaisti jau, protams, viss, pludmales, kalni, ūdens, salas... Turp braucot visu laiku no manas puses tik - āh un vōu, un amazing. Un ar laiku arī paveicās. Visas dienas bija saulainas, gandrīz bez mākoņiem, tikai svētdien kaut kas nogāja greizi, lija visu dienu, bet tā pat labāk, jo četras stundas mašīnā, karstumā tomēr negribētu vēlreiz izdzīvot.
Tomēr kārtējo reizi nācās apbrīnot meiteņu mammu, un ne labā ziņā. Pēc pirmās saulē un karstumā pavadītās dienas MF jutās ļoti slikti, temperatūra uzkāpa līdz pat 38.3, visu atlikušo dienu nogulēja gultā, mierīga un klusa, un, ticiet man, pēdējās divas īpašības nu tiešām nav viņai raksturīgas, tas vien jau liecināja par to, ka galīgi nav labi...Un naktī arī otrai tāda pati temperatūra, plus vēl briesmīgas pumpas vis cauri uzmetās...Bet mammai vienalga, zāles iekšā un viss čiki, nākošajā dienā braucam uz jūru atkal, par spīti tam, ka es brīvprātīgi pieteicos palikt ar meitenēm mājās. Es, protams, neesmu mamma, no tādām lietām neko nesaprotu, bet man ir aizdoma, ka īpaši prātīgi tas nebija...
Bet visādā citādā ziņā, viss labi. Tikai brīnos par to, kā pavadot trīs dienas saulē neapdegu it nemaz, un pat īpaši vairāk nenosauļojos. Neesmu balta, bet tas nav pateicoties šīm dienām pie jūras, drīzāk gājieniem uz ezeru pagājušajā nedēļā.... Bet nu laikam labāk tā kā apdedzināties. 

1.6.11 11:23

Šo dienu var atzīmēt kā īpašu trīs iemeslu dēļ. 
 Ir 1. jūnijs. Tas nozīmē, ka palikušas precīzi 30 dienas, ko pavadīt šeit. Nu vairs galīgi neliekas daudz.
Svari šorīt rādīja 58.3. Izskatās, ka būšu veiksmīgi tikusi vaļā no šeit uzēstajām picām, makaroniem, cepumiem un pārējiem gardumiem. Jauki, bet tomēr ceru, ka vēl kaut kas pazudīs, jo mammucis vakar iepriecināja ar savu 'vai kādi tev vaiiiidziņi', haha. 
Unnn... šodien beidzot braucam uz Sorrento. Laika ziņās gan sola briesmīgu laiku, bet tomēr ceru, ka prognozes nepiepildīsies un viss būs čiki. Vismaz vienu dienu no četrām tā kā gribētos pavadīt pludmalē, saulītē.
Priecīgas brīvdienas!! 

9.5.11 13:00

Šo sestdien biju uz Castiglione del Lago. Pamatīgi paveicās ar laiku, tikai diemžēl nebija nekā piemērota ko uzvilkt, tāpēc atgriezos mājās ar seksīgāko traktorista iedegumu ever. Viss jau skaisti, vieta, ezers, un arī ar vilcienu un biļetēm nekādu problēmu nebija, tikai tie vīrieši... Ah, atbraucu atpakaļ tiešām nogruzīta, piesējās kādi trīs, un visi tik uzbāzīgi! Kadrs stacijā bija visdrausmīgākais, ne vārda angliski neprata un nesaprata, bet viņam po, tik mauca kaut ko, gan itāļu, gan franču valodā, un beigās vēl sāka bakstīt un aiztikt, vienu brīdi tiešām biju izmisumā, jo neviena cilvēka apkārt, vieta arī tāda nomaļa... Br.

Esmu izskatījusi, cik nedēļas palikušas līdz mājās braukšanai, un tagad cenšos izplānot katru no tām, divu iemeslu dēļ - lai laiks ātrāk paskrien, un lai, vēlāk atceroties šeit pavadīto laiku, nebūtu jāčīkst, varēju izdarīt vēl to un to, aizbraukt tur un tur...
Šajā nedēļā paredzēta meiteņu ballīte, tā kā darīt tiešām būs ko, jācep, jāšmorē, jāberž un arī jāvaktē mazās... Arī svētdien droši vien man palūgs aizpildīt vienu no babysitting night, tā kā paredzu, ka nekāda atpūta nesanāks. Pēc tam beidzot ceru vienas brīvdienas pavadīt mājās, neko nedarot, nekur neejot, vienkārši gulēt ilgi, ilgi, pēc tam aiziet uz ķīniešiem, un vēl kādu filmu vakarā paskatīties.
Jūnija sākumā braucam uz Neapoli, tur Džustinai iesvētības, uz kurām es diez vai būšu aicināta, un pat ja būšu, droši vien atteikšos, jo tomēr brauciens uz Capri salu liekas kārdinošāks. Vēl jāatrod laiks lai satiktu Evu un Karlo, jo izskatās, ka tā būs pēdējā reize, kad kopā ar ģimeni brauksim turp. 
Jūnija pēdējā nedēļā - brauciens uz Sorrento. Tā kā kopā ar PL, droši vien mani vedīs uz kādiem muzejiem un tamlīdzīgām iestādēm, jo vēl joprojām neesmu skaļi atzinusi, ka tas manī neizraisa pilnīgi nekādas emocijas, bet tomēr ceru, ka man piešķirs arī kādu laiku vienai pašai, un tad gan - uz pludmali!
Tam visam pa vidu vēl jāsatiek Luidži, jāatrod un jāaizbrauc uz veikalu, kur Bacio šokolādi pārdod lētāk kā visos citos veikalos, jāizstaigā veikali, lai atrastu labākās un lētākās pavārgrāmatas, un jāsagādā atvadu dāvana.

20.4.11 09:36

Svētdien sanāca atkal pabūt Florencē. Sākumā, kad piedāvāja, svārstījos un nevarēju izlemt, braukt vai tomēr palikt mājās vienai, jo tā tomēr ir tāda ekstra - klusums, neviens nerausta, neviens netraucē... Bet nu galu galā saņēmos, izmantoju izdevību un pilnīgi noteikti nenožēloju, jo, ja neskaita milzīgos cilvēku pūļus, kas vienmēr ir mīnuss, laiks bija ideāls, beidzot trāpīju arī īstajās vietās un redzēju to, ko pieklājas redzēt kārtīgam tūristam, un pēc piecu stundu garās pastaigas pa centru un arī veikaliem, ievēlos mašīnā smaidīga un ļoooti apmierināta. Plus - skapī divas jaunas jakas, sandales un saulesbrilles. ^.^
Ponte Vecchio. 
Powered by Sviesta Ciba