19.6.11 21:00Šodien esmu tik mierīga, ka nu pašai prieks.Brīvdiena aizvadīta godam - neko nedarot, uzēdot saldējumu, un runājot ar draudzenēm. Tikko pamodos no diendusas, laikam jāuzmet kas mugurā, jāpievieno jaunās dziesmas un jāizmet goda aplis pa pilsētu, jo nez, kad vēl sanāks tādā čilā pa turieni pastaigāt, droši vien ne tik drīz. Jau pats nedēļas sākums ir piekrauts ar darbiem... Bet par to - ne tagad. |
stand still
keep.quiet
18.6.11 18:43 Man šodien lieli svētki - neviena nav mājās. Un nebūs arī rīt, līdz pat pirmdienas rītam; tad nu varēšu izbaudīt visu, kas palaists garām, jo ar meitenēm līdz pat naktij jāpaliek. Bet par to domāšu vēlāk, tagad izbaudu pelnīto atpūtu. Pirmais, ko izdarīju, ienākot mājās - nometu visas drēbes un drasēju apkārt veļā (viena no lietām, kas man ļoti pietrūkst no dzīvošanas pašai savās mājās, haha).
Jāsaved sevi kārtībā, jāuzvelk augstpapēžu kurpes un jāaiziet uz pārtikas veikalu šo to iepirkt. Vakarā jāsadabū Džordžijs rokās un jāaizvelk uz kāpnēm pasēdēt, jāpastāsta, kā ceturtdien viņš man rādija uz Enriko un teica - You should go for him. Fū, tā smējos par to, bet īsti arī nesapratu, vai man jāiet viņš koļīt, vai vienkārši jāpasauc, tāpēc sēdēju tik tālāk. Šovakar gan jāpacenšas iztikt bez aliem vai kādiem citiem dzērieniem, jo būtu ļoti jauki rīt kaut ko sakarīgu padarīt arī, un nebūs konkrētam emm... lūdznim P.S. Man, lūdzu, šitādas kājas. ;d |
6.6.11 09:58 Nu tā, veiksmīgi esmu atgriezusies no savām garajām brīvdienām, kas nemaz nebija tik brīvas, bet nu, neko darīt, uz tādu darbu parakstījos, un tagad neatliek nekas cits kā iekost lūpā, paklusēt un izbaudīt tik, cik iespējams.
Skaisti jau, protams, viss, pludmales, kalni, ūdens, salas... Turp braucot visu laiku no manas puses tik - āh un vōu, un amazing. Un ar laiku arī paveicās. Visas dienas bija saulainas, gandrīz bez mākoņiem, tikai svētdien kaut kas nogāja greizi, lija visu dienu, bet tā pat labāk, jo četras stundas mašīnā, karstumā tomēr negribētu vēlreiz izdzīvot. Tomēr kārtējo reizi nācās apbrīnot meiteņu mammu, un ne labā ziņā. Pēc pirmās saulē un karstumā pavadītās dienas MF jutās ļoti slikti, temperatūra uzkāpa līdz pat 38.3, visu atlikušo dienu nogulēja gultā, mierīga un klusa, un, ticiet man, pēdējās divas īpašības nu tiešām nav viņai raksturīgas, tas vien jau liecināja par to, ka galīgi nav labi...Un naktī arī otrai tāda pati temperatūra, plus vēl briesmīgas pumpas vis cauri uzmetās...Bet mammai vienalga, zāles iekšā un viss čiki, nākošajā dienā braucam uz jūru atkal, par spīti tam, ka es brīvprātīgi pieteicos palikt ar meitenēm mājās. Es, protams, neesmu mamma, no tādām lietām neko nesaprotu, bet man ir aizdoma, ka īpaši prātīgi tas nebija... Bet visādā citādā ziņā, viss labi. Tikai brīnos par to, kā pavadot trīs dienas saulē neapdegu it nemaz, un pat īpaši vairāk nenosauļojos. Neesmu balta, bet tas nav pateicoties šīm dienām pie jūras, drīzāk gājieniem uz ezeru pagājušajā nedēļā.... Bet nu laikam labāk tā kā apdedzināties. |
1.6.11 11:23Šo dienu var atzīmēt kā īpašu trīs iemeslu dēļ. Ir 1. jūnijs. Tas nozīmē, ka palikušas precīzi 30 dienas, ko pavadīt šeit. Nu vairs galīgi neliekas daudz. Svari šorīt rādīja 58.3. Izskatās, ka būšu veiksmīgi tikusi vaļā no šeit uzēstajām picām, makaroniem, cepumiem un pārējiem gardumiem. Jauki, bet tomēr ceru, ka vēl kaut kas pazudīs, jo mammucis vakar iepriecināja ar savu 'vai kādi tev vaiiiidziņi', haha. Unnn... šodien beidzot braucam uz Sorrento. Laika ziņās gan sola briesmīgu laiku, bet tomēr ceru, ka prognozes nepiepildīsies un viss būs čiki. Vismaz vienu dienu no četrām tā kā gribētos pavadīt pludmalē, saulītē. Priecīgas brīvdienas!! |
23.5.11 17:09Piektdienas pēcpusdienā ar stipri nelaimīgu sejas izteiksmi (un ne tikai) iemetu maisā pāris drēbju gabalus, pidžamu un kosmētikas maku, un aizbraucu uz Kortonu. Nezinu, nu nevilka pilnīgi un galīgi mani uz turieni, iespējams tāpēc, ka iepriekšējās brīvdienas, ko tur pavadīju, bija vienkārši skraidīšana augšā - lejā pa kalnu, lai tikai mierā un klusumā uzpīpētu un paskatītos uz pilsētu no augšas, neko citu vai nu negribēju darīt, vai arī laikapstākļi neatļāva. Bet svētdienas vakarā nācās atzīt, ka šīs brīvdienas bijušas daudz, daudz labākas. Sestdienas pēcpusdienā beidzot saņēmos un uzlīdu pašā kalna augšā, tur baznīca, klosteris, un, kas pats galvenais, elpu aizraujošs skats. Labprāt padalītos ar kādu bildi, bet mans paradums nagu vīlīti pēc lietošanas pavirši iemest somā beidzot ir atmaksājies - telefona kameras objektīva stikliņš ir nedaudz novīlēts, un bildes līdz ar to - pilnīgi un galīgi nekādas. Svētdien beidzot izdevās izgulēties, acis atvēru tik ap desmitiem, un salīdzinājumā ar ikdienu, tas ir kaut kas nu voooouu. Pēc tam pa gultu vārtoties izdomāju, ka beidzot laiks aizsauļot savu smieklīgo traktorista iedegumu - jābrauc uz ezeru, desmit minūšu laikā sagatavoju līdzņemšanai augļu salātus, iemetu somā peldkostīmu, dvieli un ūdens pudeli, un skrēju uz vilcienu. Pārrados mājās piecas stundas vēlāk, sarkana kā biete, atklājusi peldēšanās sezonu un lapsenes sadzelta, bet tomēr smaidīga un gandrīz laimīga. Tagad, kad kājas pirksts piepampis divas reizes lielāks, un to vairs nevar pakustināt, vairs tik laimīgi nejūtos, un kaut kā vēl bijis par daudz, jo naktī pamodos ar varen jocīgu sajūtu rīkles galā. Lūdzos kādam augstākam spēkam, lai tik pagājusī otrdiena neatkārtojas, man pietika ar to pašu, un tas apžēlojās, tomēr nav tik traki, ik pa laikam tikai sāpēs jāsaviebjas - kaut kas dur pakausī. |
20.5.11 10:39 Diena pati par sevi gan tāda, nu, nevisai. Biju ļoti sliktā noskaņojumā, un manai darba dienai ļoti skaistu, treknu punktu pielika MF, kas, atstāta uz piecām minūtēm viena pati, ielīda stūrī un nošķērēja sev matus. Lai arī pirmajā brīdī biju ārprātīgi dusmīga, vēlāk par to pasmējos, un tagad, kad visi ir daudz maz aplīdzināti, neizskatās nemaz tik traki. Nu, smuki arī nav, bet varēja būt trakāk.
Šodien pēcpusdienā atkal braucam uz villu... Neesmu sajūsmā, jo pēdējā laikā katras brīvdienas pavadam tur, un tas vairs nav fun. Cerams, ka šoreiz vismaz manā brīvajā laikā negāzīs kā pa Jāņiem, tad varbūt pat varētu sadomāt kaut ko interesantu, ko padarīt. |
22.4.11 22:30Virtuves grīda, kuru četrrāpus cītīgi berzu vismaz ceturto daļu stundas, atkal izskatās tik pat netīra, pelēka un piedrupačota kā pirms lielās tīrīšanas. Meiteņu istabu vispār ir grūti pazīt, visas iespējamās mantas ir izrautas no plauktiem, nez no kurienes uzradušās vēl kādas desmit leļļu 'segas', un... Par pārējo pat domāt negribas.Rīt no rīta kārtojam somas un prom brīvdienās. Pirms tam biju izplānojusi visu ko - satikt Evu, apstaigāt veikalus, aiziet uz pili un krastmalu, un tā tālāk, bet tā kā izbraukšanu atcēla par vienu dienu, visi mani plāni vējā. Neko pārplānot nebija vēlēšanās, vai pareizāk sakot - spēka, tāpēc ļaušos vien straumei, un jācer, ka galu galā viss nokārtosies pats no sevis. |
2.4.11 21:45Šodien tāda samērā izdevusies diena. Ģimene pārradās mājās divas stundas agrāk kā plānots, tāpēc izmantoju iespēju pastaigāt pa pilsētu dienasgaismā, un galu galā atradu pati sevi vienā no ķīniešu veikaliņiem meklējot kaut ko, nezin ko... Tā kā vietas tur ir ļoti maz, bet cilvēku daudz, jo īpaši sestdienā, drūzmēšanās tātad arī baigākā, Uz vienu no neskaitāmajiem Scusi neapdomājoties atbildēju ar Sorry, un Mario tas bija lielisks iemesls, lai uzsāktu sarunu. Tā nu vārds pa vārdam, un galu galā esmu uzaicināta šovakar vakariņās. Viss jau, protams, skaisti un jauki, tikai neesmu ne ar vienu gājusi ārā un sarunājusies kādus divus mēnešus vismaz, un arī iepriekšējais mēģinājums beidzās ar diezgan lielu vilšanos manā kompanjonā, tāpēc tagad tāds neliels satraukums. Un vispār pagaidām ir tāda sajūta, ka mana atbilde bijusi nedaudz sasteigta un neapdomāta, kaut kā tomēr labāk gribētos palikt mājās, ieslīdēt savā jaunajā pidžamā un noskatīties Secret Diary of a Call Girl ceturto sezonu. |
Powered by Sviesta Ciba