Virtuves grīda, kuru četrrāpus cītīgi berzu vismaz ceturto daļu stundas, atkal izskatās tik pat netīra, pelēka un piedrupačota kā pirms lielās tīrīšanas. Meiteņu istabu vispār ir grūti pazīt, visas iespējamās mantas ir izrautas no plauktiem, nez no kurienes uzradušās vēl kādas desmit leļļu 'segas', un... Par pārējo pat domāt negribas.
Rīt no rīta kārtojam somas un prom brīvdienās. Pirms tam biju izplānojusi visu ko - satikt Evu, apstaigāt veikalus, aiziet uz pili un krastmalu, un tā tālāk, bet tā kā izbraukšanu atcēla par vienu dienu, visi mani plāni vējā. Neko pārplānot nebija vēlēšanās, vai pareizāk sakot - spēka, tāpēc ļaušos vien straumei, un jācer, ka galu galā viss nokārtosies pats no sevis.