stand still
keep.quiet
19.3.12 08:54Šodien atkal braucu uz slimnīcu, ciemos . Jau pagājusi nedēļa, kopš mājās atkal esmu viena, un izskatās, ka priekšā būs vēl viena. |
30.11.11 18:45Pietiek tikai skriet un cepties pa visām savām skolas un darba lietām, kas man vispār nesniedz nekādu prieku vai gandarījuma sajūtu, - teicu es un pieteicos uz make-up kursiem decembrī. Tā kā pagaidām nodarbības vēl nav sākušās un nekas manu iespaidu nav sabojājis, viss liekas ļoti skaisti, interesanti un aizraujoši, čekoju visādas lietiņas, kas varētu noderēt, šādus tādus video, un turu īkšķus, lai viss izdotos. :) |
24.11.11 01:08 - kad gribēšana satiek varēšanuKad pēc vairāk kā četrām brīvām dienām atkal bija jāatsāk iet uz lekcijām, uzreiz pēc tam uz darbu, pēc kura vēl katru vakaru atkal sekoja vismaz trīs stundu ilga mājas darbu pildīšana, un tā četras dienas pēc kārtas, smadzenēs tiešām kaut kāds klikšķis notiek. Galvā vairs nav tādas domas - kad nu beidzot viss būs cauri, kad mana ikdiena atkal sastāvēs no gulšņāšanas, ēšanas un filmu skatīšanās (visas trīs lietas, protams, darot vienlaicīgi, all day long.) Nē, tieši otrādi, man beidzot ir pielecis, cik daudz es varu izdarīt vienas diennakts laikā, un tiešām gaidu brīdi, kad būšu arī samīlējusies tajā ko daru. (Atskaitot savu pārdevējas darbu, tādi brīnumi nu gan nenotiek.)Mīnusi gan tam visām arī ir - ilgu laiku nav sanācis satikties vai parunāties ar labākajām draudzenēm. Tā vietā liela daļa no tā, kas agrāk tika pārspriests ar viņām,tagad tiek dalīts ar kursa/grupas meitenēm, bet tādas privātākas lietas - ar Vīrieti. Un runājot par grupas meitenēm - ar dažām no viņām vienīgajā šīs nedēļas brīvajā vakarā plānojam nedaudz atpūsties, pirmo reizi kopā. Priekš manis arī tas ir svarīgs notikums, jo, kā jau, likam, minēju iepriekš, katru no viņām savā ziņā apbrīnoju. |
10.10.11 19:57 - sweater weatherViss ir līdzsvarā. Vienu vakaru varu justies dziļi nelaimīga un apbižota, nākošajā jau atkal atceros, ka viss taču ir labi. Pirmajā gadījumā ļoti palīdz tas, ko viena no meitenēm darbā kādā brīvā brīdī pateica - vienalga, cik ļoti tu kaut ko nevēlētos un netiektos pēc tā, ja Liktenis, Visums vai Dievs, kas nu kuram tuvāks, uzskatīs, ka tas tev tieši te un tagad nav vajadzīgs, tad tu arī to nedabūsi. Un, kad/ja būs pienācis īstais laiks, viss pats no sevis sakārtosies, nostāsies savās vietās. Tā nu šovakar iztiksim bez baigās iegremdēšanās situācijā un jūtās, tā vietā gribas kaut ko pavisam vienkāršu un mierīgu. Piemēram, noskatīties kādu no The Big Bang Theory, nedaudz vēlāk pastāvēt zem karstas ūdens strūklas, tad izcelt no plaukta kādu grāmatiņu, ielīst starp tikko nomainītajiem palagiem un jau pēc pāris izlasītajām lappusēm aizmigt. 
|
11.9.11 09:42 Vairs pat neatceros, ko tieši biju domājusi vakar darīt, bet prieks, ka viss izvērtās tieši tā un ne savādāk. Atkal kārtējās kopā pavadītās stundas, kuras atceroties nevar nesmaidīt. Neko tādu nedarījām, bet kopumā varu teikt, ka tas bija tiešām viens no labākajiem kopā pavadītajiem vakariem, kopš esam kopā. Galīgi nebija plānots satikties, atvadījāmies ar vārdiem - 'tad jau līdz otrdienai, laikam', bet pēcpusdienā tomēr saņēmu uzaicinājumu vakarā pastaigāt pa centru un paskatīties, kas tur notiek. Man divreiz nav jāsaka! Aizbraucu, sagaidīju viņu pieturā, un pirmais, ko viņš pēc izkāpšanas teica - 'kāds Tu man smukiņš', (labi, ka tā, jo ar saviem matiem biju nocīnījusies kādu stundu! ;D). Tā izteiksme, kādā viņš to pateica, bija tik mīlīga, un es, protams, kusu. Pastaigājām pa centru, paklausījāmies mūziku, satikām bijušo klasesbiedru, pasmējāmies par interesantiem cilvēkiem... un tad izdomājām, ka jāiet pie viņa, un, ja gadījumā viņa istabas biedrs atkal nebūs mājās, varētu palikt pie viņa. Bet, lai arī plāns neizdevās, un tika izsaukts taksis, kas aizveda mani mājās, pastaiga bija tik šausmīgi forša, ka pašai tam grūti noticēt. Bija gan nopietnas sarunas, gan jociņi, gan mīļums un komplimenti, un beigu beigās arī karsta šokolāde, maizīte un pica. Labāk vienkārši nevar! |
31.8.11 00:13 - Under the same sky, dreaming the same dream."It’s about the second looks and laying in bed wide awake, all night, because you can’t go to sleep mad at each other. It’s about being willing to sacrifice, literally, everything for someone, just because you care so deeply for them. Love is about all of the little things, that add up to really big things. Love is rare and special. Love needs to be a comfortable feeling, a place to go when no one else in the world can relate. A safe place, where you know that no matter how ugly you look or how angry you are, you will still be… loved." |
17.8.11 18:21Man ir tāda dusma uz mazo brāli un māsu. Uztaisīju super garšīgu dārzeņu zupu ar makaroniem, klāt var pielikt vēl kausēto sieriņu... Nu tāda ņamma, pašai prieks. Bet viņi neēd. Neēd un viss. Un tā arī iepriekšējās dienās, ja vakariņās nav vārīti vai cepti kartupeļi, labāk uzēd maizi un viss. Gr. Vēl tas, ka viņi aiz sevis nesavāc un pat elementāras lietas mājās nedara, vienmēr aiz viņiem paliek netīro trauku kalni, drēbju čupas, papīru un citu sūdu kaudzes. Jāaizrāda kādas desmit reizes vai jāsabļauj, lai kaut kas mainītos, un tad tādas sejas uztaisa, itkā nezinu ko prasītu no viņiem. Pāris dienu laikā, kopš esmu atbraukusi ciemos, jau vairākkārt esmu cīnījusies ar vēlmi viņus iepļaukāt.Prieks, ka rīt braucu atpakaļ. |
17.8.11 00:58As long as you're trying, I'm staying. |
9.8.11 12:47Rīts iesācies skaisti, ar zvanu no mammītes, pēc tam - no draudzenēm, kurām diena ir brīva, un pēc tam - ar atklāsmi, ka šodien taču Madaras kosmētikai e-veikalā 40% atlaide. Tā nu tomēr esmu tikusi pie sava Sun Flower fluīda, iztērējot tikai 10ls, iepriekšējo gandrīz 18ls vietā.Plus vēl, tikko atcerējos, ka naktī saņēmu sms no Mīļā, kuru tagad pārlasot, smaids atkal pa visu seju, un vēderā tāda sajūta, ka tas tikko būtu apgriezies par 180.
|
9.8.11 00:45 Apakšā arī šī vakara dziesma.
|
3.8.11 16:46...un tā nu vienas dienas laikā esmu tikusi vaļā no vairākām ar naudu saistītām problēmām. Pati vēl joprojām neticu tam, bet nu arī luisā rakstīts - budžeta finansējums, tā kā nu laikam jātic būs. Re, tā kā ne vienmēr ir slikti palikt pirmajam aiz strīpas, nekad nevar zināt, kā sanāks. Ja vēl uzrastos kāda dzīvojamā platība, kur uz kādu laiciņu apmesties, vispār būtu skaisti.Braucot mājās kaut kur noķēru pārtīmūdu, un tagad liekas, ka varētu pat iet pēc kāda šampīša, bet diemžēl visi mani mīļie šovakar ir aizņemti darbā vai paši ar sevi. Nekas cits neatliek kā nomierināties, savākties un noskaņoties grāmatas lasīšanai. |
28.7.11 21:46Nu re, atkal jau esmu students. Bet šoreiz ir kaut kā tāda laba sajūta iekšā, ka tiešām varētu būt īstā vieta un īstais laiks, ne kā pagājušajā reizē.Bija patīkami arī beidzot iziet cilvēkos, pavērot no malas, un biju pārsteigta par to, ka pāris meitenes arī pašas uzsāka sarunu ar mani, vot tas man bija liels pārsteigums, un arī patīkams, jo tā notiek tiešām reti. Tagad nevaru sagaidīt septembri, jo viss tas jaunais un nezināmais liek vēderam kņudēt. :) |
18.7.11 00:52Drīz būs trīs nedēļas, kopš esmu mājās. Nu, Latvijā. (Vairs nevaru kādu konkrētu vietu saukt par mājām, ir tikai kaut kādas telpas, kur guļu un visu dienu lasu grāmatas, un tās diezgan bieži mainās. Ja vēl vakar tā bija Silava, tad šodien jau Liepāja, un tā tālāk. Man nepatīk apstāties.)Tas, ka pusgada laikā kaut kas manā galvā ir mainījies, ir nenoliedzams fakts. Neesmu vēl par to runājusi ar draudzenēm vai vispār kādu cilvēku, bet pati to ļoti labi saprotu. To, ka mana attieksme pret lietām un laikam arī dzīvi kā tādu, ir mainījusies, jūtu katrā solī, un ir sajūta, ka nekad nekas vairs nebūs kā agrāk, nepamet ne brīdi. Vismaz es ļoti ceru, ka nebūs, jo tagad ir daudz labāk. Daudz saulaināk, daudz vieglāk, daudz patiesāk. |
29.6.11 19:41Moncis ir veiksmīgi klāt. Vienkārši neticēju pati savām acīm, kad redzēju sarkano galviņu izkāpjam no vilciena! Bet nu tālāk viss forši, visu dienu kaut ko čilojam apkārt, runājamies gan par svarīgām, gan nesvarīgām lietām. Man ļoti, ļoti liels prieks, ka meitenēm jaunā auklīte ļoti patīk, MF jau samīļoja viņu, un pat vairākas reizes, visu ko stāsta, rāda. Liekas, ka viņām nebūs tādas problēmas kā man sākumā, bet tomēr situācija bija daudz, daudz savādāka, jo es ierados laikā, kad apkārt bija visi brālēni, māsīcas un citi radinieki, ar kuriem viņa tad pavadīja visu laiku. Ā, un arī angliski viņa tik pat kā nerunāja, un arī nesaprata lielu daļu no tā, ko es teicu.Tagad atdevām meitenes vecākiem, uzgājām uz mūsu/Montas istabu, dzeram aliņu un gaidam vakariņas. Visu laiku cenšos atcerēties, kāda sajūta bija, kad es pati te biju pirmo reizi, cik viss likās skaisti, interesanti un... savādāk. Tagad te tiešām jūtos kā mājās, pie skaistā skata aiz logiem jau pierasts tik tālu, ka vairs pat neievēroju. Un, kad iedomājos, ka rīt no rīta jau būšu vilcienā un vakarā - Rīgā, vēderā sāk tā patīkami kņudēt. :)  |
28.6.11 22:28Šodien esmu pārspējusi pati sevi - biju visur un izdarīju vairāk kā vajadzēja. Lielākās pārmaiņas piedzīvojusi istaba, kurā dzīvoju šos sešus mēnešus. Tagad, kad grīda ir kā izlaizīta, uz gultas nav neviena maisa, pat ne vienas drēbes, un uz galda stāv tikai kalendārs un paliknis krūzītei, nevar pat pazīst. Arī mantas veiksmīgi sapakotas divās un vēl pie tam - ne pārāk lielās somās, tagad sēž stūrī un gaida ceturtdienas rītu, kad pēdējo reizi tiks stieptas lejā pa šaurajām un dīvaini čīkstošajām kāpnēm.Bija viens brīdis, kad apstājos, jo likās, ka nu ir viss, tūlīt atslēgšos turpat uz grīdas, spēka vairs nav ne drusciņas... Pasēdēju pāris minūtes pie datora, atcerējos, ka jēgas nekādas, un atkal metos darbos. Rezultātā ir uzpucēta arī virtuve un visi gaiteņi, plus vēl vecāku istaba, ko iztīrīju jau no rīta... Prieks. Rīt vismaz varēsim mierīgi pasēdēt un kafiju padzert, nebūs jāsarunājas ar sen neredzēto M. beržot un šrubējot grīdas. Tagad jāsaņemas, jānovelk sevi lejā līdz dušai, un šodienai tas arī viss.  |
Powered by Sviesta Ciba