24.11.11 01:08 - kad gribēšana satiek varēšanuKad pēc vairāk kā četrām brīvām dienām atkal bija jāatsāk iet uz lekcijām, uzreiz pēc tam uz darbu, pēc kura vēl katru vakaru atkal sekoja vismaz trīs stundu ilga mājas darbu pildīšana, un tā četras dienas pēc kārtas, smadzenēs tiešām kaut kāds klikšķis notiek. Galvā vairs nav tādas domas - kad nu beidzot viss būs cauri, kad mana ikdiena atkal sastāvēs no gulšņāšanas, ēšanas un filmu skatīšanās (visas trīs lietas, protams, darot vienlaicīgi, all day long.) Nē, tieši otrādi, man beidzot ir pielecis, cik daudz es varu izdarīt vienas diennakts laikā, un tiešām gaidu brīdi, kad būšu arī samīlējusies tajā ko daru. (Atskaitot savu pārdevējas darbu, tādi brīnumi nu gan nenotiek.)Mīnusi gan tam visām arī ir - ilgu laiku nav sanācis satikties vai parunāties ar labākajām draudzenēm. Tā vietā liela daļa no tā, kas agrāk tika pārspriests ar viņām,tagad tiek dalīts ar kursa/grupas meitenēm, bet tādas privātākas lietas - ar Vīrieti. Un runājot par grupas meitenēm - ar dažām no viņām vienīgajā šīs nedēļas brīvajā vakarā plānojam nedaudz atpūsties, pirmo reizi kopā. Varbūt nedaudz smieklīgi izklausās, bet priekš manis tas ir tiešām svarīgi. |
stand still
keep.quiet
3.8.11 16:46...un tā nu vienas dienas laikā esmu tikusi vaļā no vairākām ar naudu saistītām problēmām. Pati vēl joprojām neticu tam, bet nu arī luisā rakstīts - budžeta finansējums, tā kā nu laikam jātic būs. Re, tā kā ne vienmēr ir slikti palikt pirmajam aiz strīpas, nekad nevar zināt, kā sanāks. Ja vēl uzrastos kāda dzīvojamā platība, kur uz kādu laiciņu apmesties, vispār būtu skaisti.Braucot mājās kaut kur noķēru pārtīmūdu, un tagad liekas, ka varētu pat iet pēc kāda šampīša, bet diemžēl visi mani mīļie šovakar ir aizņemti darbā vai paši ar sevi. Nekas cits neatliek kā nomierināties, savākties un noskaņoties grāmatas lasīšanai. |
28.7.11 21:46Nu re, atkal jau esmu students. Bet šoreiz ir kaut kā tāda laba sajūta iekšā, ka tiešām varētu būt īstā vieta un īstais laiks, ne kā pagājušajā reizē.Bija patīkami arī beidzot iziet cilvēkos, pavērot no malas, un biju pārsteigta par to, ka pāris meitenes arī pašas uzsāka sarunu ar mani, vot tas man bija liels pārsteigums, un arī patīkams, jo tā notiek tiešām reti. Tagad nevaru sagaidīt septembri, jo viss tas jaunais un nezināmais liek vēderam kņudēt. :) |
Powered by Sviesta Ciba