24.11.11 01:08 - kad gribēšana satiek varēšanuKad pēc vairāk kā četrām brīvām dienām atkal bija jāatsāk iet uz lekcijām, uzreiz pēc tam uz darbu, pēc kura vēl katru vakaru atkal sekoja vismaz trīs stundu ilga mājas darbu pildīšana, un tā četras dienas pēc kārtas, smadzenēs tiešām kaut kāds klikšķis notiek. Galvā vairs nav tādas domas - kad nu beidzot viss būs cauri, kad mana ikdiena atkal sastāvēs no gulšņāšanas, ēšanas un filmu skatīšanās (visas trīs lietas, protams, darot vienlaicīgi, all day long.) Nē, tieši otrādi, man beidzot ir pielecis, cik daudz es varu izdarīt vienas diennakts laikā, un tiešām gaidu brīdi, kad būšu arī samīlējusies tajā ko daru. (Atskaitot savu pārdevējas darbu, tādi brīnumi nu gan nenotiek.)Mīnusi gan tam visām arī ir - ilgu laiku nav sanācis satikties vai parunāties ar labākajām draudzenēm. Tā vietā liela daļa no tā, kas agrāk tika pārspriests ar viņām,tagad tiek dalīts ar kursa/grupas meitenēm, bet tādas privātākas lietas - ar Vīrieti. Un runājot par grupas meitenēm - ar dažām no viņām vienīgajā šīs nedēļas brīvajā vakarā plānojam nedaudz atpūsties, pirmo reizi kopā. Varbūt nedaudz smieklīgi izklausās, bet priekš manis tas ir tiešām svarīgi. |
stand still
keep.quiet
28.6.11 22:28Šodien esmu pārspējusi pati sevi - biju visur un izdarīju vairāk kā vajadzēja. Lielākās pārmaiņas piedzīvojusi istaba, kurā dzīvoju šos sešus mēnešus. Tagad, kad grīda ir kā izlaizīta, uz gultas nav neviena maisa, pat ne vienas drēbes, un uz galda stāv tikai kalendārs un paliknis krūzītei, nevar pat pazīst. Arī mantas veiksmīgi sapakotas divās un vēl pie tam - ne pārāk lielās somās, tagad sēž stūrī un gaida ceturtdienas rītu, kad pēdējo reizi tiks stieptas lejā pa šaurajām un dīvaini čīkstošajām kāpnēm.Bija viens brīdis, kad apstājos, jo likās, ka nu ir viss, tūlīt atslēgšos turpat uz grīdas, spēka vairs nav ne drusciņas... Pasēdēju pāris minūtes pie datora, atcerējos, ka jēgas nekādas, un atkal metos darbos. Rezultātā ir uzpucēta arī virtuve un visi gaiteņi, plus vēl vecāku istaba, ko iztīrīju jau no rīta... Prieks. Rīt vismaz varēsim mierīgi pasēdēt un kafiju padzert, nebūs jāsarunājas ar sen neredzēto M. beržot un šrubējot grīdas. Tagad jāsaņemas, jānovelk sevi lejā līdz dušai, un šodienai tas arī viss.  |
20.6.11 22:22 Neticami, vakar likās, ka šī būs neciešama un smaga diena, bet galu galā bija, labi, ne viegla, bet ne uz pusi tik smaga kā biju domājusi. No astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā biju kopā ar meitenēm, viena pati. Pusdienas, snacks, uz parku aizgājām, pa pilsētu pastaigājām, uz lielajām kāpnēm pasēdējām, tad vakariņas, un vēl pie tam izdevās abas vannā ielikt un pat matiņus izmazgāt. Tiešām varoņdarbs, varu lepoties pati ar sevi. Tagad atslodzīte - papīpēt un tad seriāls.
|
29.4.11 13:02Vakar braucot mājās, daudz runājāmies ar PL, un vienā brīdī viņa izteicās, ka katra auklīte ir vēl labāka par iepriekšējo, un ar mani pilnīgi noteikti ir vislabākās attiecības no visām. Neko neteicu, tikai pasmaidīju, bet nu vispār forša sajūta, kad kāds kaut ko tādu pasaka.Kad iedomājos, ka tik drīz jau jābrauc prom, tiešām paliek skumīgi, jo abas meitenes man ir kā mazās māsiņas, un PL - kā vecākā māsa, kopā sanācis gan izsmieties, un uz mana pleca viņa ir arī raudājusi. Bet galu galā pus gadu būsim kopā nodzīvojuši, domāju, ka zem viena jumta dzīvojot tik ilgu laiku, būtu neiespējami saglabāt tādas vēsas attiecības... Un, atšķirībā no iepriekšējām meitenēm, es ballēties neeju īpaši bieži, daudz vairāk laika pavadu mājās. Jau sāku domāt par atvadu dāvanu. Biju jau izštukojusi, ka atstāšu bildes ar meitenēm, kuras pati esmu safotografējusi pa šo laiku, bet tad ienāca prātā, ka bildes varētu aiznest vietējam māksliniekam, kuru bieži satieku pilsētas centrā, lai viņš no tām uztaisa meiteņu portretus. Ja izdosies vienoties par saprātīgu cenu, būtu tiešām lieliska dāvana, jo esmu redzējusi daudzus citus viņa darbus, un ir tiešām ļoooi skaisti. |
22.4.11 22:30Virtuves grīda, kuru četrrāpus cītīgi berzu vismaz ceturto daļu stundas, atkal izskatās tik pat netīra, pelēka un piedrupačota kā pirms lielās tīrīšanas. Meiteņu istabu vispār ir grūti pazīt, visas iespējamās mantas ir izrautas no plauktiem, nez no kurienes uzradušās vēl kādas desmit leļļu 'segas', un... Par pārējo pat domāt negribas.Rīt no rīta kārtojam somas un prom brīvdienās. Pirms tam biju izplānojusi visu ko - satikt Evu, apstaigāt veikalus, aiziet uz pili un krastmalu, un tā tālāk, bet tā kā izbraukšanu atcēla par vienu dienu, visi mani plāni vējā. Neko pārplānot nebija vēlēšanās, vai pareizāk sakot - spēka, tāpēc ļaušos vien straumei, un jācer, ka galu galā viss nokārtosies pats no sevis. |
31.3.11 16:03Nekad neesmu šaubījusies par to, ka laiks skrien, taču atkal jau jābrīnās - vēl viena nedēļa tūlīt būs aizskrējusi. Vēl palikušas divas dienas, tieši tik, cik vajadzīgs, lai savestu kārtībā māju. Šajās dienās esmu pamatīgi slinkojusi, tāpēc būs tiešām jāpasvīst. Šodien tiku galā ar savu istabu un virtuvi, rīt jāķeras klāt meiteņu un vecāku istabai, plus vēl gludināšana. Un vakar, kad mēģināju aizmigt, sapratu, ka šonakt tomēr gulēšu savā istabā, savā gultā. Naktīs sīkā reizēm savā nodabā sāk kaut ko bubināt vai ņīdēt, kaut gan īstenībā nemaz nav pamodusies, bet es jau lecu augšā un esmu gatava mesties uz virtuvi... Pēc tam atkal aizmigt ir pagrūti. |
Powered by Sviesta Ciba