10.10.11 19:57 - sweater weatherViss ir līdzsvarā. Vienu vakaru varu justies dziļi nelaimīga un apbižota, nākošajā jau atkal atceros, ka viss taču ir labi. Pirmajā gadījumā ļoti palīdz tas, ko viena no meitenēm darbā kādā brīvā brīdī pateica - vienalga, cik ļoti tu kaut ko nevēlētos un netiektos pēc tā, ja Liktenis, Visums vai Dievs, kas nu kuram tuvāks, uzskatīs, ka tas tev tieši te un tagad nav vajadzīgs, tad tu arī to nedabūsi. Un, kad/ja būs pienācis īstais laiks, viss pats no sevis sakārtosies, nostāsies savās vietās. Tā nu šovakar iztiksim bez baigās iegremdēšanās situācijā un jūtās, tā vietā gribas kaut ko pavisam vienkāršu un mierīgu. Piemēram, noskatīties kādu no The Big Bang Theory, nedaudz vēlāk pastāvēt zem karstas ūdens strūklas, tad izcelt no plaukta kādu grāmatiņu, ielīst starp tikko nomainītajiem palagiem un jau pēc pāris izlasītajām lappusēm aizmigt. 
|
stand still
keep.quiet
18.7.11 00:52Drīz būs trīs nedēļas, kopš esmu mājās. Nu, Latvijā. (Vairs nevaru kādu konkrētu vietu saukt par mājām, ir tikai kaut kādas telpas, kur guļu un visu dienu lasu grāmatas, un tās diezgan bieži mainās. Ja vēl vakar tā bija Silava, tad šodien jau Liepāja, un tā tālāk. Man nepatīk apstāties.)Tas, ka pusgada laikā kaut kas manā galvā ir mainījies, ir nenoliedzams fakts. Neesmu vēl par to runājusi ar draudzenēm vai vispār kādu cilvēku, bet pati to ļoti labi saprotu. To, ka mana attieksme pret lietām un laikam arī dzīvi kā tādu, ir mainījusies, jūtu katrā solī, un ir sajūta, ka nekad nekas vairs nebūs kā agrāk, nepamet ne brīdi. Vismaz es ļoti ceru, ka nebūs, jo tagad ir daudz labāk. Daudz saulaināk, daudz vieglāk, daudz patiesāk. |
6.6.11 14:33 Pēc kārtīgajām pusdienām būtu jauki tagad vienkārši atlūzt savā gultiņā. Bet nē, jāskrien, jāņemas, jādarās... Vai, vai. Bet mierina doma, ka nu kas tad nu vairs te atlicis... Bet vismaz tagad varēšu novērtēt savu brīvību un iespēju pašai izlemt, ko un kad darīt. |
5.5.11 11:30Vakar vakarā sanāca parunāt ar tiešām daudziem cilvēkiem, pat pārāk, jo vakara beigās galvā bija ļoti liela putra. Nācās iet garā, naksnīgā pastaigā, lai visu apdomātu, sakārtotu un nevajadzīgo atstātu tur ārā. Izdevās! Šorīt pamodos ar ļoti skaidru, mierīgu prātu un apziņu, ka viss taču ir forši!
|
3.5.11 20:46Lai arī parasti man nav nekādu iebildumu savu brīvo laiku pavadīt vienai, šodien kaut kas uznāca un, īsti pat neapdomājusies, pazvanīju vienīgajam šajā pilsētā pazīstamajam cilvēkam - Luidži, uzaicināju pievienoties man pastaigā.Stāstot par savu ikdienu, sapratu, ka izklausās tiešām bad, īpaši daļa par māti, kura netiek galā pati ar saviem bērniem, un visus, pilnīgi visus pienākumus mājās ir uzticējusi kādam citam, tas ir - man. Protams, man vienmēr ir paticis sabiezināt krāsas, sarunas beigās pati to atzinu... Bet, kad pārnācu mājās, liekas, ka šī tiešām ir tā reize, kad viss ir tieši tik traki kā stāstīju Luidži. Atverot durvis, man kā milzīga lavīna uzgāzās abu meiteņu bļaušana. Jā, tādas nu viņas ir, nevaldāmas, jo īpaši vakarā. Māte balta kā krīts, izmisušu skatienu steidzās man pretī un stāstīja, cik briesmīga bijusi pēcpusdiena peldbaseinā, abas niķīgas, katra uz savu pusi raujās, blā blā blā. U don't have to tell me this, I spend every day with them, shiiiit. Nē nu tiešām, pizģets. Ir cilvēki, kuriem vajadzētu visu dzīvi dzīvot vieniem, jo, lai kā arī viņi necenstos un neizliktos, bērni viņiem ir tikai lieks apgrūtinājums un rūpes, bet diemžēl viņi paši to nesaprot. Diez kā viņa jutās, kad MF pēc manas atnākšanas teica - "Ok, Mommy, I have spent some time with you, now I want to spend some time with Her." ? Hā, droši vien atvieglota. Un arī šovakar par vakariņām (purē un vistas fileju baltvīnā) man paldies nav pateicis vēl. Tikai atgādināja, lai neaizmirstu pievākt vannas istabu un savākt savus matus no vannas. Labi, ka tajā brīdī viņa neredzēja manu seju, jo tajā būtu nolasāms viss, ko es domāju par viņu. Bet nu jā, skaidrs ir tas, ka vakariņas viņiem vairs netaisīšu!
|
2.5.11 22:54Šajā pēcpusdienā uznāca kaut kāda baigā iedvesma ņemties un grozīties pa virtuvi, kā rezultātā ģimenei tika pagatavotas vakariņas - sēņu un gaļas saldā krējuma mērce makaroniem, salāti ar tunci un banānu kūka. Jāpiebilst, ka nekad man nav pārāk paticis taisīt ēst, un prasmes šī gada sākumā vispār bija vienādas ar nulli, bet lēnām mācos, un sāk pat iepatikties.Žēl vienīgi, ka neviens paldies nepateica, tikai nolasīja rīt darāmos darbus, īpaši uzsverot, ka beidzot atkal jāpievēršas mājas tīrīšanai. Nemaz jau man negribējās kaut ko nejauku pateikt, nē! Tomēr cenšos saprast, ka nu nav darbadienas vieglas arī viņiem, viss vienā skriešanā un stresā, tādas vienkāršas lietas kā 'paldies par vakariņām' reizēm mēdz aizmirsties... |
29.4.11 13:02Vakar braucot mājās, daudz runājāmies ar PL, un vienā brīdī viņa izteicās, ka katra auklīte ir vēl labāka par iepriekšējo, un ar mani pilnīgi noteikti ir vislabākās attiecības no visām. Neko neteicu, tikai pasmaidīju, bet nu vispār forša sajūta, kad kāds kaut ko tādu pasaka.Kad iedomājos, ka tik drīz jau jābrauc prom, tiešām paliek skumīgi, jo abas meitenes man ir kā mazās māsiņas, un PL - kā vecākā māsa, kopā sanācis gan izsmieties, un uz mana pleca viņa ir arī raudājusi. Bet galu galā pus gadu būsim kopā nodzīvojuši, domāju, ka zem viena jumta dzīvojot tik ilgu laiku, būtu neiespējami saglabāt tādas vēsas attiecības... Un, atšķirībā no iepriekšējām meitenēm, es ballēties neeju īpaši bieži, daudz vairāk laika pavadu mājās. Jau sāku domāt par atvadu dāvanu. Biju jau izštukojusi, ka atstāšu bildes ar meitenēm, kuras pati esmu safotografējusi pa šo laiku, bet tad ienāca prātā, ka bildes varētu aiznest vietējam māksliniekam, kuru bieži satieku pilsētas centrā, lai viņš no tām uztaisa meiteņu portretus. Ja izdosies vienoties par saprātīgu cenu, būtu tiešām lieliska dāvana, jo esmu redzējusi daudzus citus viņa darbus, un ir tiešām ļoooi skaisti. |
22.4.11 22:30Virtuves grīda, kuru četrrāpus cītīgi berzu vismaz ceturto daļu stundas, atkal izskatās tik pat netīra, pelēka un piedrupačota kā pirms lielās tīrīšanas. Meiteņu istabu vispār ir grūti pazīt, visas iespējamās mantas ir izrautas no plauktiem, nez no kurienes uzradušās vēl kādas desmit leļļu 'segas', un... Par pārējo pat domāt negribas.Rīt no rīta kārtojam somas un prom brīvdienās. Pirms tam biju izplānojusi visu ko - satikt Evu, apstaigāt veikalus, aiziet uz pili un krastmalu, un tā tālāk, bet tā kā izbraukšanu atcēla par vienu dienu, visi mani plāni vējā. Neko pārplānot nebija vēlēšanās, vai pareizāk sakot - spēka, tāpēc ļaušos vien straumei, un jācer, ka galu galā viss nokārtosies pats no sevis. |
17.4.11 23:02Man nekad nav bijusi pašai sava vannas istaba, vienmēr esmu dalījusies ar vismaz vēl četriem cilvēkiem, ja ne vairāk. Tagad pāris dienas varu izbaudīt, kā tas ir, un izmantoju to cik vien iespējams, tas ir - trīs reizes dienā ejot dušā, un grozoties pie spoguļa vēl vismaz piecas reizes... Un tik patīkami apzināties, ka viss, ko tu noliec uz plauktiņa, būs tur pat arī rīt, un tieši tā pat, kā esmu to tur atstājusi, bez netīriem pirkstu nospiedumiem, bez zobu pēdām, bez svešiem matiem... Ehh, varētu pie tā pierast. |
10.4.11 19:00Lai arī biju šodien izdomājusi ārā vispār nelīst, tomēr vēlme pēc nelielas nikotīna devas tomēr bija stiprāka par nodomiem un izdzina mani ielās, kur ar lielām šausmām atklāju, ka svētdienās neviens no Tabacchi veikaliņiem nestrādā. |
9.4.11 13:03Šodien jūtos kaut kāda jocīga, tāpēc laikam lauzīšu savu solījumu braukt līdzi uz Cortona, un tā vietā labāk līdīšu pagulēt. |
8.4.11 21:40Nu, protams, kaut kādam līdzsvaram ir jābūt, un nevaru taču visu dienu būt labs garastāvoklis tāpat vien, bez iemesla. Tāpēc tagad esmu tajā jocīgajā noskaņojumā, kuram nosaukumu vēl neesmu piemeklējusi.Listei pievienoju jaunu dziesmu, īpaši atbilstošu šim vakaram, un dodos ārā, pie sevis klusībā cerot, ka sāks līt.  |
6.4.11 22:00Protams, protams, kā vienmēr viss notiek tieši tā, kā nav plānots, haha. Tā vietā, lai izpildītu savu I'll come home as soon as possible, mūsu mammucis pārradās mājās sešos, un pēc tam vēl visam plusā pusstundu runāja pa telefonu, kamēr es ar savu pūcīgāko izteiksmi sejā sēdēju un skatījos kā meitenes plēšas, un tad pēkšņi viss mainījās... Izgājām ar meitenēm uz balkona saulrietu pavērot, un pēkšņi slikto pašsajūtu nomainīja kaut kāds dīvains noskaņojums, tāds kā priecīgs saviļņojums, kura rezultātā brīvprātīgi pieteicos pagatavot vakariņas - carbonera, savas īpašās gaļas bumbas ar sieru, un labākos salātus, un pēc tam, lai arī šajās mājās dzīvojam pēc principa kas taisa ēst, tas nemazgā traukus, izdzinu visus ārā un pati iztīrīju arī virtuvi.Lai vakaru padarītu vēl skaistāku, dziesmu sarakstam pievienoju The Temper Trap albumu un dodos satikt savu vienīgo īsto draugu šeit. Cigareti, mm.
|
6.4.11 18:02Šodien kaut kāds pagurums, visu dienu nevaru saņemties, lai kaut ko izdarītu tā skaisti un kārtīgi, līdz galam. Varbūt vainojams mans vakardienas workout, kas tiešām bija brutāls; lai arī uzreiz pēc tam tā nelikās, tagad sāp visas, nu visas maliņas.Lai nu kā, gaidu visus mājās, lai pati varu oficiāli notīties, ielīst gultiņā un pieslēgties kādai no filmām. Jā, tā kā Secret Diary of a Call Girl esmu noskatījusies no pirmās līdz pēdējai sērijai un mani seriālu krājumi ir izsmelti, atkal esmu pievērsusies filmām. Aizvakar noskatījos Flipped, vakar - My Blueberry Nights, un šovakar varu izvēlēties starp Hereafter, Another Year un Copie Conforme.
|
31.3.11 16:03Nekad neesmu šaubījusies par to, ka laiks skrien, taču atkal jau jābrīnās - vēl viena nedēļa tūlīt būs aizskrējusi. Vēl palikušas divas dienas, tieši tik, cik vajadzīgs, lai savestu kārtībā māju. Šajās dienās esmu pamatīgi slinkojusi, tāpēc būs tiešām jāpasvīst. Šodien tiku galā ar savu istabu un virtuvi, rīt jāķeras klāt meiteņu un vecāku istabai, plus vēl gludināšana. Un vakar, kad mēģināju aizmigt, sapratu, ka šonakt tomēr gulēšu savā istabā, savā gultā. Naktīs sīkā reizēm savā nodabā sāk kaut ko bubināt vai ņīdēt, kaut gan īstenībā nemaz nav pamodusies, bet es jau lecu augšā un esmu gatava mesties uz virtuvi... Pēc tam atkal aizmigt ir pagrūti. |
29.3.11 12:02Šodien mazo nevaru izturēt, tik niķīga! Nevar saprast, vai zobi nāk, vai tas dēļ iesnām, bet nu man ir grūti, gribas vienkārši atslēgties.Tikko runāju ar viņas mammu, sūdzējos, ka laiks tāds nekāds, apmācies, ik pa brīdim līst, un ārā iet bail, bet ha, kā beidzām runāt, visi mākoņi izklīda un nu spīd saule, arī vējš nav. Varētu pat mēģināt iziet ārā! |
27.3.11 10:36Laimīgā kārtā nakts bija pat ļoti ciešama. Protams, prieks celties vienos un steberēt pēc piena nav tas lielākais, tomēr biju iedomājusies, ka būs nedaudz grūtāk.No rīta mazā, protams, padomās kā vienmēr pirms septiņiem (vai pēc jaunā laika - astoņiem?), bet iecēlu viņu pie sevis gultā, kopā paskatījāmies Misteru Bīnu un tikai tad sākām rosīties pa māju. Šodienas plāns bija aizstaigāt līdz pilsētai pēc džinsu jaciņas un paskatīties kādas nagu lakas (svētdienas prieciņi, ha), bet laiks ārā izskatās tik nemīlīgs, ka domāju, varbūt pārcelt to uz citu dienu. Stulbi, tiešām negribas visu dienu mājās nosēdēt atkal... Nezinu. |
26.3.11 14:02Nu tā. Diena, kad esam mājās atstātas divas vien, ir pienākusi. Pagaidām ir tieši tā, kā biju iedomājusies - pat ļoti forši. Kamēr mazā gulēja, paspēju dušā ieiet un sēdēt tur ilgi, ilgi, pēc tam halātiņā pa mājām, uz balkona papīpēju, un pats galvenais - nekādas steigas, nekādas drūzmēšanās un otras meitenes kaprīžu. Jācer, ka arī vakarā un naktī būs tik pat mierīgi un viegli, bet pašlaik liekas, ka tiešām nekādām problēmām nevajadzētu būt. |
25.3.11 15:15 - 6:30Šorīt, kad dzirdēju, ka abas meitenes jau pamodušās un vāvuļo, nemaz nedomājot un neskatoties pulkstenī, lecu no gultas ārā un skrēju lejā. Tikai ieejot virtuvē sapratu, ka ir pusseptiņi, un teorētiski varētu gulēt gultā vēl pusstundu, neliekoties ne zinis par citiem. Bet toties jauki bija dzirdēt vārdus - Thankyou, you are an angel. Tagad tik ceru, ka manu rīta labo darbiņu atcerēsies, un darbu varēšu beigt ātrāk, jo tik daudz ko gribas izdarīt - aiziet paskriet, parunāt ar kādu, šo to palasīt, beidzot noskatīties pirmās sērijas 'Secret Diary of A Call Gir', un galu galā atrast kādu brītiņu, lai nedarītu neko. |
Powered by Sviesta Ciba